2025.gads - starptautiskās politikas prognozes

Jaunu gadu ļaudis sagaida ar cerībām, ka tas nesīs tikai pozitīvas pārmaiņas. Visiem - gan katram cilvēkam, gan sabiedrībai kopumā. Kas svarīgs sagaidāms starptautiskajā arēnā?

ASV

20.janvārī amatā stāsies jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš tika ievēlēts, apelējot pie konservatīvā elektorāta un pretstatot sevi WOKE ideoloģijas atbalstītājiem. To, cik ļoti Demokrātu partijai ir izdevies nokaitināt amerikāņus, pierāda fakts, ka tagad Republikāņi kontrolē gan likumdošanu - Kongress (abas palātas), gan tiesu varu – Augstākajā tiesā vairākums tiesnešu ir konservatīvie, gan izpildvaru – prezidents Donalds Tramps.

Jaunā ASV administrācija vispirms koncentrēsies uz ekonomiku, bet tā ir nesaraujami saistīta sabiedrības drošības apdraudējumu, ko rada nelegālā imigrācija un ar to saistītā noziedzība - gan organizētā, gan individuālā. Valdība īstenos agresīvu pret nelegālo imigrāciju vērstu politiku, jo to Donalds Tramps ir apsolījis un to viņa atbalstītāji sagaida. Iespējams liels spiediens uz ievedmuitas nodokļiem – kas varētu būt par iemeslu nopietnām nesaskaņām ar eiropiešiem, Kanādu, un, protams, Ķīnu.

ASV ārējā politika neko īpaši mainīties nevar, jo balstās fundamentālajās nacionālajās interesēs nevis atsevišķa indivīda kaprīzēs. Tieši tāpēc ASV arī ir globālā supervara (superpower). Jā, Donalds Tramps visticamāk uzstājīgi prasīs palielināt dalībvalstu finansiālo ieguldījumu NATO, un te vairs nebūs runa par kaut kādiem 2%, bet ievērojami vairāk. ASV grib un gribēs, lai sabiedrotie no viņiem pērk ieročus/bruņojumu. Ņemot vērā, šī brīža ģeopolitisko situāciju, eiropiešiem nāksies piekāpties. Bez variantiem. Tomēr ASV noteikti vēlēsies NATO paturēt kā savas globālās ietekmes instrumentu.

Eiropas Savienība

Ir diezgan pazemojoši, cik ļoti Eiropas elitārās aprindas orientējas uz ASV kā ideoloģiskās modes noteicēju. Ja amerikāņu elite noteica, ka dzimumu katrs pats var brīvi izvēlēties, jo bioloģija neeksistē, tad tā tika uztverta kā aksioma. Ja tagad ASV prezidents Donalds Tramps noteiks, ka dzimumi ir tikai divi-vīriešu un sieviešu, un, vīriešiem nav ko darīt sieviešu sportā, tad Eiropas politiķi un viedokļu līderi visticamāk steigšus pārmetīs kažociņus.

ES kopumā un dalībvalstīm atsevišķi ar ASV jauno valdību būs jāvienojas par kopīgu pozīciju attiecībā uz diviem militāriem konfliktiem 1) Krievijas - Ukrainas karš 2) Izraēlas konflikts ar teroristiskajām organizācijām Hamas un Hezbollah, kā arī Jemenas husītiem, aiz kurām stāv Irāna..

Problēma, ka ES valstu līderi, kuri atbalsta Woke ideoloģiju, atbalsta arī Ukrainu, bet dažus no tiem, kas sevi pozicionē kā konservatīvi labējos politiķus (Viktors Orbāns/ Ungārija, Roberts Fico/ Slovākija) ļoti velk uz Krievijas un Vladimira Putina pusi. Izņēmums ir Itālija un Polija, kuras atbalsta Ukrainu, bet kurām sastrādāties ar Donalda Trampa administrāciju nebūs grūtību.

Ļoti agresīvā leftistu ideoloģijas uzspiešana ir viens no nopietnākajiem iemesliem, kāpēc uz Eiropu centrētajiem politiskajiem spēkiem tik grūti gāja vēlēšanās ne tikai Moldovā, bet tagad arī Gruzijā un Rumānijā. Tur ir arī ekonomiskie iemesli, bet ne tikai un tie nav noteicošie.

Nelegālo imigrantu miljoni, kuri absolūtā vairākumā ir jauni vīrieši, kas pēdējos gadus pārpludina Eiropu, rada vidi vardarbīgai noziedzībai pret pamatiedzīvotājiem - izvarošanas, slepkavības, vardarbīgi uzbrukumi, kā arī sociālo spriedzi, uzspiežot svešas kultūras tradīcijas un reliģiskās prasības.

Traģiskie notikumi Londonā (Apvienotā Karaliste), kad ar mačeti tika nogalinātas trīs mazas meitenes (jo baltās), un terora akts Magdeburgā (Vācija), kad terorists iebrauca cilvēku pūlī Ziemsvētku tirdziņā, radīja protesta sprādzienus sabiedrībā, jo pierādīja, valsts vairs nenodrošina iedzīvotājiem pieņemamu drošības līmeni. Abos gadījumos valsts izvēlējās pasludināt protestējušos par galēji labējiem ekstrēmistiem, kā arī ar sodiem centās ierobežot vārda brīvību sociālajos medijos. Problēmas noliegšana rada smagākas sekas nākotnē. Nav iespējas, ka viss pats no sevis atrisināsies. Tās nav iesnas, tā ir onkoloģija. Turklāt prezidents Donalds Tramps un viņa ļoti ietekmīgais padomnieks - sociālā medija X īpašnieks Ilons Masks ir nopieni brīdinājis, ka nepieļaus vārda brīvības ierobežošanu sociālajos tīklos. Ņemot vērā, ka Donalda Trampa inaugurācijas fondam miljonus ziedo Marks Zakerbergs un Džefs Beizoss, tas attieksies uz visiem sociālajiem medijiem.

Vēlēšanu rezultāti Vācijā būs nozīmīgākie ES 2025.gadā. Vācijas kanclers Olafs Šolcs 16. decembrī Bundestāgā zaudēja uzticības balsojumā, nākamās vēlēšanas notiks 23.februārī. Pēdējā laikā strauji aug reitingi labējai partijai “Alternatīva Vācijai” (AfD, līdere Alice Weidel), kas strikti iestājas par imigrācijas ierobežošanu. Alice Weidel ir izteikusies par atbalstu Krievijai, bet viņa ir publiski pozicionējusi sevi kā lesbieti (partnere ir imigrante). Kā Alice Weidel izairēs kolīzijas ar Krieviju, kur LGBT kustība ir pasludināta par ekstrēmistisku un teroristisku kustību…Lai gan Krievijas parlamentā paši geji ir lielākie savas sociālās grupas tiesību ierobežotāji. Lai gan apšaubāms, ka AfD iegūs vēlēšanās pārliecinošu vairākumu, bet ir augsta iespēja, ka valdību veidojošā koalīcija mainīsies. Vēlēšanas parādīs sabiedrības noskaņojuma trendu.

Eiropas ir ideoloģiski sašķelta un militāri vāja. ES ietekme starptautiskajos jautājumos ļoti kritusies un neizskatās, ka tuvākajā pieaugs. Krievija vispār ES neuzskata par nopietnu spēlētāju. Eiropas vadošajiem politiķiem ir maza loma Ukrainas-Krievijas kara noregulējuma jautājumos. Eiropai ir jātiek galā ar sevi un jāsaprot kā tai vispār eksistēt starptautiskajā arēnā. Kā parādīja notikumi Sīrijā ES ir malā stāvētājs ES sarežģītais iekšējo lēmumu pieņemšanas process arvien vairāk veicina iekšējo grupējumu veidošanos, kuri bloķējas un virza savu dienaskārtību. Acīmredzami, ka ES projekts ir diezgan lielā krīzē. Laiks rādīs, vai tas ir beigu sākums, vai arī ES līderi spēs apjaust problēmas un iekšējie reformēties.

Tuvie Austrumi

Situācija Tuvajos Austrumos pēc Sīrijas notikumiem ir stabilizējusies. Nostiprinājušās ir Izraēlas un Turcijas pozīcijas reģionā, bet ļoti spēcīgi ietekmi ir zaudējušas Irāna un Krievija.

Mierīgā reģiona attīstība ir ieinteresētas visas reģiona valstis, izņemot Irānu. Ja arābu valstis varēs realizēt savas gāzes tranzītu pa Sīrijas teritoriju (gāzes vads) uz Turciju, bet no turienes uz Eiropu, tad šajā projektā ir ieinteresētas visas puses, tai skaitā Sīrijas jaunā valdība.

Nopietni ir iedragāts tā saucamais Irānas “šiītu pretestības loks” (šiītu paramilitārās vienības-Irāka, Sīrija, Libāna, Gaza, Jemena), kas vērsts pret Izraēlu. Tomēr Irānas kodolieroču programma ir finiša stadijā. Tas rada draudus ne tikai reģionam, bet pasaulei. Visticamāk alianse ASV (prezidents Donalds Tramps) un Izraēla veiks efektīvus pasākumus, lai šos draudus novērstu. Ajatollu režīms iekšpolitiski nav stabils, līdz ar to grūdiens no ārpuses var būt izšķirošs, lai tas sabruktu. Irānas kodolobjektu bombardēšana var kļūt par šo grūdienu. Vai akciju veiks alianse ASV-Izraēla, vai tikai ASV, vai tikai Izraēla - rādīs laiks, kura vairs daudz nav palicis, bet ieinteresētas Irānas kodolprogrammas likvidācijā ir visas reģiona valstis – gan arābu valstis, gan Turcija.

Ķīna

Pēdējos gados Ķīna nepārtraukti ir izteikusi draudus militārā ceļā pievienot Taivānu. Ja Krievijai būtu gājis veiksmīgāk karā Ukraina, tad šāds scenārijs būtu ticamāks, jo slikts piemērs ir lipīgs, bet tagad apšaubāmi, ka Ķīna izšķirsies par atklātu agresiju.

Vēsturiski Ķīnai nav raksturīga teritoriju pievienošana iekarojumu rezultātā. Nu nav viņi samuraji. To pierāda Otrais Ķīnas - Japānas karš (1937–1945), kur Japāna (ap 70 milj. iedz.) ātri okupēja Ķīnu (ap 750 milj. iedz.). Tāpat Ķīnas pierobežas konflikti ar PSRS (ap 190 milj. iedz.) 20.gadsimta 50jo gados, kulminācija Damanskas sala (1969.g.), atombumba tai laikā bijā abām valstīm, kas pilnā karā tomēr neizvērtās. Ķīnas (969 milj.iedz) iebrukums Vjetnamā (52,7 milj. iedz.)1979.gadā kaunpilni beidzās mēneša laikā. Pasākums no sērijas - Hanoju trijās dienās. Vjetnamieši, kuri vienmēr ir bijuši lieliski karotāji, ātri un veiksmīgi agresorus atspieda atpakaļ pār valsts robežu..

Jā, Tibetu (ap 1 milj.iedz.) Ķīna okupēja, bet tas bija 1950.gads, kad pasaule tikai sāka atkopties pēc 2.PK., bet to pašu Honkongu Ķīna atguva mierīgu sarunu ceļā. Tibetai nebija sabiedroto, bet Taivānai (23,4 milj. iedz) tādi ir - ļoti spēcīgi un daudz. Apšaubāms, ka Ķīna, kas nepieder nevienai militārai savienībai, tik pārgalvīgi stāsies pretī ASV vadītai aliansei, kā arī riskēs ar ekonomiskajām sankcijām. Pašlaik Ķīna pat ar Krieviju atsakās ekonomiski sadarboties, lai nepakļūtu zem otrreizējam sankcijām.

Ķīnā vairāk vienmēr ir bijis pēc Konfūcija -sēdi pie upes un gaidi, kad ienaidnieka līķis peldēs garām…

Ķīnai ir situatīvie sabiedrotie: Krievija, bet tā ar Ukrainu nevar tikt galā, Irāna, kuras proksi grupējumu (Hamas, Hezbollah) kaujas potenciālu Izraēla ir praktiski iznīcinājusī. No tādiem sabiedrotajiem vairāk problēmu kā palīdzības.

Apdraudējums Taivānai ir viens no iemesliem, kāpēc Donaldam Trampam ir un būs nepieciešama NATO eksistencē un nostiprināšanā. Ja tiks veikti stingri pasākumi Irānas kodolobjektu iznīcināšanā (vienkārši runājot - aviouzlidojumi ar kodolobjektu bombardēšanu), tas vienlaikus būs nepārprotams brīdinājums Ķīnai atturēties no nepārdomātas rīcības attiecībā pret Taivānu. Un varbūt Ķīna vēl riskētu pie demokrātu prezidenta ASV , bet izaicināt neprognozējamo Donaldu Trampu…

Krievija

Problēmas ekonomikā un ļoti smagā kara gaita Ukrainā ir likumsakarīgas parādības, bet straujā varas maiņa Sīrijā tomēr bija negaidīts notikums. Krievija mēģina paturēt savas karabāzes Sīrijā, bet pašlaik tur ir radušies nopietni papildus sarežģījumi. Pretgaisa aizsardzības sistēmas Čečēnijā sašāva Azerbaidžānas civilo lidmašīnu, turklāt centās šo faktu noslēpt, novirzot to uz Kazahstānas lidostu - lidojums pāri Kaspijas jūrai. Ja lidmašīna nokristu jūrā Krievijas teritoriālajos ūdeņos, tad visi gali ūdenī… Krievijas oficiālie mediji klāsta absurdas versijas: no putniem un gāzes balonu sprādzieniem uz borta līdz ārvalstu specdienestu operācijām, kas ir veikuši lidmašīnas korpusa bojājumus jau Baku. Apkalpei, upurējot dzīvību, izdevās lidmašīnu nosēdināt Kazahstānā, puse no pasažieriem palika dzīvi, daļai no viņiem ir ievainojumi no raķetes šķembām. Pēc Krievijas mediju paustā iznāk, ka pasažierus arī jau Baku ievainoja. Šie atklātie meli ir radījuši lielu sašutumu Azerbaidžānas sabiedrībā. Turklāt Čečenijas galva Ramzans Kadirovs centās sazvanīt Azerbaidžānas prezidentu Ilhams Alijevu, lai vienotos par noregulējumu. Tas viennozīmīgi tika uztverts kā apvainojums Azerbaidžānas valstij, jo nu ne pēc ranga Krievijas reģionu vadītājiem citu valstu prezidentiem zvanīt un konfliktus kārtot. Aiz Azerbaidžānas stāv stratēģiskais sabiedrotais Turcija, kuras ietekme Sīrijā pašlaik ir milzīga. Ramzans Kadirovs esot uzņēmies vest sarunas par bāzēm ar Sīrijas jauno vadību, bet pēc pēdējiem notikumiem delegācijai, kurā ietilpa R.Kadirova pārstāvji (radinieki) Sīrijas apmeklējums tika atteikts. Tas papildus tam, ka Krievija ir devusi patvērumu Sīrijas bijušajam diktatoram Bašaram Asadam ar visiem nozagtajiem miljardiem. Jaunā Sīrijas valdība noteikti kā nosacījumu Krievijas militāro objektu saglabāšanai pieprasīs Bašara Asada izdošanu un miljardu atdošanu, bet Vladimirs Putins tam piekrist nevar…Jo tas nozīmē pazaudēt seju, ko starptautiskajā politikā (īpaši Austrumu politikā) nekad nepiedod.

Ekonomikā stāvoklis nenovēršami pasliktināsies. Karš Ukrainā Krievijai maksā pārāk dārgi. Jau šī gada 1.ceturksnī inflācija var pārsniegt 30% robežu (gada radītājs). Lai nodrošinātu karam nepieciešamo rekrūšu daudzumu, tiek nepārtraukti celts atalgojums. Tās ir milzīgs finanšu līdzekļu apjoms, bet Krievijas rezerves fondi ir iztērēti.

19.decembrī V. Putins savā lielajā preses konferencē (Tiešā līnija) izvirzīja nosacījumu, ka sarunas par uguns pārtraukšanu vedīs tikai ar leģitīmu Ukrainas prezidentu, uzsverot, ka prezidenta V. Zelenska pilnvaru termiņš ir beidzies. Tas nozīmē, ka Krievija izvirza neizpildāmus nosacījumus sarunu uzsākšanai, jo, lai Ukrainā sarīkotu vēlēšanas ir jāvienojas par uguns pārtraukšanu, bet to nevar , jo nav bijušas vēlēšanas. Respektīvi, apburtais aplis.

Krievija līdz sarunu sākumam cer uzlabot savas pozīcijas, bet Donalds Tramps ir visai skarbs un neprognozējams sarunu partneris…Likmes var tikt pārāk strauji paaugstinātas, īpaši ierobežojot Krievijas naftas darījumus.

Jebkurā gadījumā šis būs Krievijai grūts gads visos dzīves aspektos. Jo tie Melnie gulbji tik lido un lido…līdz ezers būs pilns…Un tad sāksies balets!

Ukraina

Līdz rudenim vienošanās par uguns pārtraukšanu (pamieru) tiks noslēgta. Ukrainā ir jānotiek prezidenta vēlēšanām, jo pēc tām ir milzīgs sabiedrības un arī starptautiskais pieprasījums. Vai V.Zelenskim izdosies pārvēlēties? Drīzāk, nē, jo Zelenska popularitāte pēdējā gada laikā ir ļoti kritusies Ukrainā. Vai ir iespējas prezidenta vēlēšanas atlikt? Noteikti, nē. Jo pārāk smagi ir turēt fronti, pārāk nopietnas problēmas ar korupciju – ir jāsakārto lietas gan armijā, gan valstī. Ukrainai vienkārši vairs nav cilvēku resursu, lai nodrošinātu nepieciešamo karavīru daudzumu -ceturtais kara gads. Ja pašreizējā valsts vadība pamiera apstākļos centīsies atlikt vēlēšanas, tas beigsies ar Maidanu.

Lielais jautājums, vai V. Zelenska atvaļinātais armijas komandieris V.Zalužnijs kandidēs prezidenta vēlēšanās. Ņemot vērā, Valērija Zalužnija popularitāti tautā, viņam ir lielas izredzes uzvarēt vēlēšanas, kas būtu nopietns pagrieziens Ukrainai iekšējā politikā. Ukrainā joprojām ir liela ietekme Krievijas naudai, tāpēc tiks darīts viss iespējamais, lai V.Zalužnijs nemaz netiktu līdz kandidēšanai.

Ukrainu gaida ļoti smags gads. Pie galēji saspringtās situācijas frontē, draud arī milzīgas iekšpolitiskas cīņas par ietekmi starp dažādiem grupējumiem. Var tikai novēlēt ukraiņu tautai spēku, izturību un gudrību!

Anno Domini 2025

Droši prognozēt, ka tas būs globālu pārmaiņu gads. Vismaz šo pārmaiņu sākums. Vai uz labu, vai uz ļaunu… to mums parādīs laiks!