Globālā politika un karš

Šonedēļ Apvienotajos Arābu Emirātos jānotiek ASV un Ukrainas līguma parakstīšanai, kas dos ASV ekskluzīvas tiesības Ukrainas derīgo izrakteņu piekļuvei. Aizvadītajās brīvdienās no Trampa puses nāca papildinājumi, kas Ukrainai būtu jāīsteno, lai panāktu kara pārtraukšanu ar Krieviju. Būtībā tā ir kapitulācijas pieprasīšana saskaņā ar kremļa scenāriju. Tramps izsakās, ka Ukrainai būšot jāpiekrīt kremļa teritoriālajām prasībām. Kļūst arvien vairāk redzams, ka Tramps nemaz necenšas radīt savu miera ieviešanas plānu, bet mēģina piespiest Ukrainu piekrist kremļa plānam par kara izbeigšanu.

Prasība par Ukrainas neuzņemšanu NATO jau ir panākta, politiskās vadības nomaiņa Ukrainā Trampa retorikā dzirdama aizvien biežāk, kremļa prasība atņemt Ukrainai četrus apgabalus to administratīvajās robežās arī acīmredzami tiek aktualizēta, ņemot vērā šīs aizvadītās nedēļas nogales Trampa izteikumus.

Paralēli tam Tramps veic arī straujas praktiskās darbības. Jau pagājusi vairāk nekā nedēļa, kopš tika pārtraukta ASV militārā palīdzība Ukrainai, plus izlūkinformācijas nodošana. Šī rīcība sāpīgi atsaucas uz Ukrainas spējām turpināt bruņotu pretošanos, turklāt aizstāt ASV palīdzību ar citiem resursiem ātri nav iespējams. Tas viss tika realizēts ļoti strauji, kas ir pretēji Trampa administrācijas rīcībai attiecībā pret Krieviju. Reālā darbība no ASV puses pret kremli ir jau esošo sankciju pagarināšana, savukārt citas darbības ir vien draudēšana kremlim ar sankciju pastiprināšanu. Atšķirība acīmredzama – pret Ukrainu reāli soļi, pret kremli - tikai draudi.

Kopumā Trampa rīcība liek domāt, ka kara Ukrainā izbeigšana ir kā netīkams traucēklis Trampa plāniem pasaules kārtības izmaiņām. Problēma ir tajā apstāklī, ka priekšvēlēšanu laikā Tramps solīja izbeigt karu 24 stundu laikā, bet dzīvē, kā izrādās, tas nav tik viegli realizējams. Ja Trampam tas neizdosies, pamatīgi tiks skarts viņa personīgais ego, kas, kā redzams ir ļoti svarīgs apstāklis viņa domāšanas un lēmumu pieņemšanas procesā. Tramps un administrācija, jāsaka tā, nevēlas „iespringt” sava miera plāna izveidē. Uz galda ir kremļa plāns, kura izpildes gadījumā putins sola karu beigt, un Trampa administrācija uzskata, ka vājākā konflikta puse ir piespiežama karu izbeigt, piekrītot kremļa plānam. Ukraiņu prasības pēc drošības garantijām, kuras izriet no nu jau vēstures mēslainē aizslaucītā Budapeštas memoranda, gan Eiropas elitēm, gan ASV tiek uzskatīta par nepanesamu slogu. Pie tam pie notiekošās škelšanās starp ASV un Eiropu, situācija izveidojas tā, ka Trampa administrācija pamet notikumu vietu, bet Eiropas vadošās valstis nespēj izlemt, kā nodrošināt Ukrainai drošības garantijas.

Atkal rodas jautājums, vai Tramps šādi rīkojas kā kremļa aģents, jeb tomēr tas notiek saskaņā ar viņa vīziju par „jauno” pasaules kārtību. Domājams, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Kremlis naski strādā pie tā, lai piedāvātu Trampam ļoti izdevīgus darījumus, tajā starpā arī. Pieļaujams, ka tas atbilst tam, kā Tramps redz ASV lomu un, jāsaka, personīgi Trampa klana lomu jaunajā, decentralizētajā pasaules kārtībā. Visticamāk, ka runa ir par Krievijas Arktisko teritoriju resursiem un jūras satiksmes ceļiem. Par iespējamo sankciju mīkstināšanu pret Krieviju no ASV puses kuluāros dzirdams aizvien biežāk. Kā noprotams, tad ja ASV izdosies panākt kaut vai pamieru Ukrainā, sankciju režīms pret kremli var tikt mīkstināts, neskatoties pat uz to, ka Eiropa tam nepiekritīs.

Pagaidām Trampa, teiksim tā, straujā politika savu nodomu realizācijā, nevis tikai priekšvēlēšanu retorikā, ir radījusi nesapratni pasaules politiskajās elitēs. Nav radīti pretargumenti un oponentu grupējums, kas ietekmētu Trampa administrācijas politiskos lēmumus. Visticamāk, ka agrāk vai vēlāk tas mainīsies, taču kremļa agresija tikmēr turpina pastāvēt, lai gan arī tur resursi ir ievērojami noplakuši un steidzami nepieciešama atelpa.