Izglītība – nepieciešamas reformas (jau vakar)
- Taisnība Raksta
- Feb 27
- 11 min read
Izglītības situācija mūsdienās
Latvijas Republikas valdība tikko pasludināja „restartu”. Viena no sfērām, kur esot vajadzīgs „svaigs skats” ir izglītības joma. Pilnīgi piekrītam, vienīgi mulsumu izraisa, ka no valdības nav izskanējis ne miņas, kas tieši būtu jāmaina. Jāatzīst, ka arī no Latvijas izglītības sistēmas darbiniekiem dzirdam kapa klusmu, vienīgi par algu pielikumu katru gadu netiek aizmirsts. „Taisnības” redakcija aicina palūkoties pāri mūsu pašu žogam un paskatīties, kas notiek izglītības sfērā globālā līmenī un padomāt cik daudz no šīm tendencēm mēs redzam mūsu pašu izglītības jomā.
Zināms ir gandrīz bezgalīgs skaits visai atšķirīgu viedokļu un skatījumu par izglītības mērķiem no nedokumentētiem cilšu paradumiem un tradīcijām līdz ultramodernām futūristiskām vīzijām. Vairumam no tām ir savi piekritēji un atbalstītāji, citām – klusi noraidītāji vai asāki publiski kritiķi. Katram ir sava taisnība, jo savijas kultūrvēsturiskās tradīcijas dažādos pasaules reģionos, vēsturiskā pieredze, administratīvās spējas un personiskās ambīcijas un izpratne visai mainīgajā ārējā vidē, kuru ietekmē arī ne mazums starptautisko organizāciju noteikumi statistikas veidošanā, arī dažādi līgumi un konvencijas.
Mūsdienu dinamiskajā pasaulē pēdējās minētās norādes nav maznozīmīgas, jo ir nepieciešams nodrošināt dažādās valstīs iegūtas izglītības savstarpēju salīdzināmību un iespējas tās pielīdzināt vienu otrai. Tas ļauj izvairīties no atkārtotām pārbaudēm, mācībām un studijām, nepamatotas diskriminācijas darba tirgū un sadzīvē. Izglītība ir liels kuģis, un tā kursa korekcija vienmēr ir ļoti sarežģīta, lai nezustu mācību un studiju kvalitāte, kas pārbaudāma kā indivīdu spējas ar atbilstošo izglītību sekmīgi veidot karjeru, kā arī paveikt vairāk, nekā darba pienākumi prasa.
Pasaules Bankas statistika un uz tās balstītie pētījumi norāda,1 ka pasaulē kopumā mazinās analfabētisms un tendence ir skaidra, pat visai strauji palielinoties iedzīvotāju skaitam pasaulē. Savukārt OECD regulārie pētījumi norāda,2 ka zināšanu kvalitāte krītas, un pat dažādi izlīdzināti un vidējoti dati nosacītās mērvienībās nespēj šo tendenci nomaskēt. Līdzīgi arī politiskā vēlme šajos datos saskatīt tikai reitingus un valstu atšķirīgos sasniegumus izglītības jomā, zaudējot iespējas izvērtēt ne tikai paveikto, bet arī ieviest nepieciešamos labojumus.
Pamata problēmas ir mazajās valstīs, kur tradicionāli tās meklē savas izglītības attīstības risinājumu kādā no grāvjiem – kļūstot ultrakonservatīva (vairums salu valstu, kā arī valstīs, kas politiski ir pašizolējušas), vai atrodoties nepārtrauktā haotiskā pārmaiņu procesā (bez jebkādas personificētas atbildības par sekām jauniešu karjeras iespējās vai to izslēgšanu). Pat izmēģinājuma trusīšus eksperimentos sargā dažādi ētikas kodeksi un dzīvnieku tiesības, kas ir svešs jēdziens pilnmēroga eksperimentētājiem ar bērnu nākotni skolā. Iluzora politiskā atbildība, bet tikmēr jau nākamie projekti reformām ir ceļā. Kaut kā dikti ciniskas tās pieaugušo spēlītes ar bērniem izskatās.
Pēc visa veida „standartizācijas” afēras skolās, sekoja dažādas no NVO arsenāla pārņemta „grupveida apmācības” izmēģinājumi, tad „kompetences izglītība” kā vaduguns no imigrantu skolām, bet tagad dažāda veida „pašizpausmes” sasniegušas vērtēšanu. Kā rāda dati, tad zināšanas centralizētos pārbaudījumos skolēni uzrāda ļoti vājas, pat maksimāli atvieglojot uzdevumus un slīdošo komatu izlīdzināšanā piemērojot, lai paslēpu reālo uzrādīto zināšanu līmeni.3 Tā vietā, lai analizētu un vērtētu skolotāju sagatavotību un spējas iemācīt, par vājo punktu mūsu grāvī tiek atzīta nepietiekoši plaši izvērsta „parametrālā vērtēšana”. Monitoringa mērķiem tas viss, lai tad pēc daudzparametru sistēmas (iespējams on-line) varētu sekot līdzi zināšanu lejupslīdes rādītājiem. Lai ilustrētu šo stulbumu (monitoringa sistēmu), tas būtu tas pats, ja cilvēks iekristu peļķē, tad primāri veiktu peļķes ūdens analīzes, izvērtējot izgarojumus, peļķes gultnes morfoloģiju un ko tik vēl ne, un tad, ja vēl ir racionāla jēga – palīdzētu piecelties kritušajam, ja vien statistiska analīze apstiprina šo kustību lietderības varbūtību. Neparasti, bet tāda ir pie mums IZM un tās aģentūru īpašā monitoringa pētniecības jēga. Tās radošumu nosaka tikai Eiropas projektu naudas pieejamība jaunu plānprātību ģenerēšanai. Un nav nekādu šaubu, ka pēc „e-skolas” un „Skolas 2030” daudz-daudzmiljonu projektiem, tas izdosies atkal.
Izglītības nozares vēsture
Mūsdienu izglītības sistēma veidojas daudzu gadsimtu gaitā un tās daudzajiem posmiem un to pārvarēšanas notikumiem ir bijuši atbilstoši apstākļi, valstiska apņēmība un arī personālijas, kas to paveikušas. Eiropā tā ir Reformācija, kas atklāja drukas spēku un radīja iespējas apgūt lasītprasmi, primāri, lai ar lielāku pārliecību un zināšanām sekotu reliģijai tajā vai citā izpratnē. Tā bija revolūcija prātos, un bija vajadzīgi ļoti daudzi gadi līdz Eiropā analfabētisma līmenis samazinātos vismaz līdz tādam, kāds tas bija Romas impērijas laikos.4 Veidojās baznīcu skolu tīkls draudzēs, un tikai ar laiku to lielākā daļa nonāk turpmākajai attīstībai pašvaldību pārziņā (ar ļoti atšķirīgiem pārvaldības modeļiem un arī izglītības satura ziņā). 19. gadsimts ir izšķirošs izglītības sistēmas attīstībai, izaugsmei un dažādošanai - valstīs un to atsevišķos reģionos ar virzību uz industriālo revolūciju, tās nodrošinājumam ir nepieciešami ne tikai apdāvināti inženieri, konstruktori, tirgotāji, bet arī pietiekoši izglītoti strādnieki. Daudz strādnieku, ar pieaugošām zināšanām un prasmēm, un vajadzīgi zinoši, pēc iespējas jaunāki, lai atdeve no investīcijām izglītībā pilnvērtīgāk atmaksātos darbā. Ir ļoti daudz sociālu blakņu, jo šī izglītības sistēma nonāk ārpus valsts uzraudzības, un tā aizvien izteiktāki kontrastē ar vāju pamata izglītību pašvaldību (pagastu, pilsētu, ordeņu u.c.) skolās. Tieši šajā laikā izveidojas trīs atsevišķas – vācu, britu (jeb anglo-sakšu) un franču izglītības sistēmas, kas ne vienmēr ir komunikablas arī mūsdienās, lai arī pamata prasības atbilstošo valstu attīstības mērķiem ir piemērotas.
Izglītības izaicinājumi ASV
Esam pamatoti satraukušies par pārmaiņām pasaulē, ko nes jaunā ASV prezidenta administrācija ar visai masīviem pārkārtojumiem arī ASV iekšzemē, tajā skaitā izglītības sistēmā. Tam ir ļoti daudz iemeslu, un augsti mērķi, kuri objektīvi nevar tikt sasniegti vienas prezidentūras laikā. Lai arī zināmi vēl tikai daži soļi, tomēr imigrantu bērnudārzu un skolu likvidācija ir paredzēta jau reālistiskā nākotnē un šiem bērniem un jauniešiem būs jāmācās pilnvērtīgā publiskā skolā. Otrs nozīmīgs elements ir izglītības sistēmas pielāgošana (adaptācija) pavalsts (štata) atšķirīgām vajadzībām, ar masīvu federālu atbalstu digitālām prasmēm. Akcents uz nākotnes lietotājprasmēm un spēju šīs prasmes izmantot ikdienas darbā jebkurā no dzīves jomām. Skolu beidzējiem ir jāmaina visa ASV dzīve. Ambiciozi, bet tam ir velētāju un lielā biznesa atbalsts. Šī gada laikā kā pirmais solis ir Izglītības valsts departamenta (State Department of Education) un visu tā struktūrvienību slēgšana šī gada laikā.5
Abstrahējoties no visām publiskajām polemikām, kas saistīta ar jauno ASV administrāciju un tās darbībām ārpolitikā, paskatīsimies konkrēti uz ASV izglītības sistēmu un tās problēmām. Tā protams nav kaut kāda kaprīze vai iegriba tikai ieekonomēt $238 miljardus dolāru gadā un atlaist 4 400 pilnas slodzes darbinieku,6 vai ļaut Īlonam Maskam pierādīt savas organizatora spējas. Tikai 1980. gadā izveidotais departaments veica tikai koordinējošas, datu apkopošanas, analīzes, vadlīniju gatavošanu, arī izvērtēšanas darbu un pašās iestādes radītas birokrātiskas funkcijas, kas nav palīdzējis uzlabot izglītības kvalitāti skolu beigušajiem. Departamenta darbība tiek atzīta par šķērsli valsts izaugsmei, bet šī nebūs vienīgā federālā iestāde, kas tiks slēgta vai būtiski pārveidota un iespējas šeit tiešām ir ievērojamas.7
Tik nozīmīgām izmaiņām ir vairāki iemesli, viens no galvenajiem - ASV nespēja pretoties Ķīnas ārkārtīgi straujai izaugsmei, ko nodrošina ļoti augstās prasības skolu izglītības kvalitātei. Esošā ASV izglītības sistēma (ietverot augstskolas) nenodrošina darba tirgu ar pietiekoši labi sagatavotiem jauniešiem. Tā ir sistēmiska nepilnība un nav atrisināma ļoti dārgās pārkvalificēšanas un apmācības programmu ietvaros. To nespēj samaksāt uzņēmumi nezaudējot konkurētspēju, nespēj apmaksāt valsts, jo šīs tradicionāli valsts atbalstītās daļas atdeve tautsaimniecībā ir nenozīmīga. Tajā paša laikā ASV loma ražošanā pasaules mērogā visai izteikti krītas - pašu darbaspēks nav pietiekoši izglītots un to nav iespējams attīstīt, bet imigranti var šādā tirgū iekļauties tikai pēc ļoti daudziem gadiem un tikai daļēji.
ASV objektīvi ir nepieciešama visas izglītības sistēmas pārstrukturēšana, un šāda darba paveikšanai Valsts Izglītības departaments ir traucēklis, jo tas savas birokrātijas pašsaglabāšanās instinktu vadīts ievilks izmaiņas bezgalīgās lēni izstieptās procedūrās ar garantēti nulles rezultātu izglītības kvalitātē.
Vēsturiski tā nav pirmā reize, kad ASV visa izglītības sistēma tiek reformēta pašos pamatos. Tā tas notika salīdzinoši ilgā posmā no 1938. līdz 1947. gadam, pārņemt lielāko daļu vācu sistēmas, lai valsts neatpaliktu no bijušās Vācijas inženierzinātnēs, arī dabas zinātnēs, bet daļu no britu sistēmas augstākajā izglītībā sociālās un humanitārās zinātnēs. Pārveidēm bija ļoti būtiski rezultāti un veidoja pamatu sasniegumiem zinātnē un tehnikā nākamajās paaudzēs, bet nozīmīgi skāra sākumizglītību un augstāko izglītību.
Otra reforma bija visaptveroša un skāra visu bāzes izglītības sistēmu, mazāk augstāko izglītību,bet pašos pamatos mainīja zinātnes finansēšanas modeli un prasīgumu pret pētnieku darbu rezultativitāti. Ne no vieglas dzīves un izklaidēm8 tas notika. 1957. gada 4. oktobrī Padomju Savienība palaida Zemes pavadoni, kas atstāja sensacionālu iespaidu uz Rietumu pasauli, īpaši ASV. Šis notikums iezīmēja kosmosa laikmeta sākumu un saasināja abu lielvaru konkurenci politiskajā un militārajā jomā, kur konkurences spēja vai nespēja atbalstīt esošā izglītības sistēma. 1958. gadā žurnāls “Life” publicē vienu no visvairāk citētiem rakstiem šī izdevuma vēsturē “Krīze izglītībā”, kurā tikai aprakstīti eksperimenta rezultāti – žurnālisti ilgstoši filmēja un pētīja ASV un PSRS 16 gadus vecu jauniešu ikdienu un konstatējums bija neiepriecinošs attiecībā uz to ko jaunieši mācās, kas interesē, ko lasa, kā pavada brīvo laiku.9
Secinājumi bija šādi: Skolas ir šausmīgā stāvoklī, un to, kas jau sen bija nacionāla problēma, „Sputnik” pavadonis identificēja kā vispāratzītu krīzi, “zinātne un izglītība tagad ir kļuvušas par galveno aukstā kara kaujas lauku”.10
1958. gada jūnijā, runājot Aiovas Universitātē par tēmu “Padomju izaicinājums un amerikāņu izglītība”, Valsts departamenta sekretāra vietnieks starptautisko organizāciju jautājumos Frensiss Vilkokss Padomju Savienības prioritāti „Sputnik” palaišanā attiecināja uz spēcīgo zinātnes un izglītības sistēmu, ko tā bija pārvaldījusi pateicoties autoritārajam režīmam: “PSRS produktivitātes pieaugums, īpaši zinātnē un tehnoloģijās, lielā mērā ir padomju izglītības produkts. Padomju Savienība dod priekšroku zinātnieku un inženieru sagatavošanai skolās un universitātēs. Tas ir salīdzinoši viegls uzdevums autoritārai valstij, kurā cilvēkiem var pateikt, kas viņiem jādara".11
Pēc ziņojuma "Zinātniskā un tehniskā izglītība un personāla rezerves PSRS", kas tika nolasīts 1959. gada maijā NATO Zinātnes komitejā, prezidents Kenedijs sacīja: "Padomju Savienība mūs apdraud nevis ar vidēja un liela attāluma raķetēm, bet gan ar izglītības sistēmu."
Sekoja atbilstoša ASV valdības rīcības likumdošanā, administratīvos aktos un finanšu mērķtiecīgos ieguldījumos visos izglītības posmos. Šie nacionālās drošības apdraudējumi tika likvidēti tieši pilnībā reformējot izglītības sistēmu un nenoliedzami ir rezultāti - ASV objektīvi ir tehnoloģiski vissatīstītākā valsts pasaulē. Pagaidām. Tomēr izglītības sistēmas rezultativitāte un panākumi Ķīnā jau gadiem liek pārdomāt reālijas, kurās neviens ASV nevēlas sagaidīt „Sputnik” efektu no šīs zemes. Tie ir ne tikai nopietni globāli apdraudējumi un ne tikai ASV konkurētspējai, bet arī nacionālai drošībai, jo īpaši amerikāņu dzīvesveida pārākumā par Ķīnas vienpartijas valsts politisko ideoloģiju.
Izglītības augšupeja Ķīnā
Kā Ķīna sasniedz augstos rezultātus, kas ļauj izvērst plašu jauniešu konkurenci uz digitālām darbavietām un spējām visaptveroši izmantot digitālās pasaules priekšrocības ražošanas organizācijā un produktivitātē, ir nedaudz plašāk apskatāma tēma. Ķīnā pēc pāris mēnešiem būs maģistru izlaidums ar 17 tūkstošiem jauno speciālistu, kas visus 6 gadus (!!!) ir studējuši tikai mākslīgā intelekta programmēšanu. Eiropā un ASV šādas izglītības civilā sektorā vispār nav, ir tikai atsevišķi studiju kursi un šaurāka viena gada specializācija mākslīgā intelekta programmēšanā. Tajā pašā laikā Eiropā un ASV tiek ražoti viens pēc otra dižpētījumi filozofiski ētiskos apsvērumos - vai tas ir labi, ja ļaus mākslīgam intelektam ienākt mūsu dzīvē, bet pagaidām labāk aizliegt (Itālijā ar likumu ir aizliegta DeepSeek lietošana12).
Neizvēršot Ķīnas izglītības sistēmas apskatu, ko varbūt derētu politikas veidotājiem tomēr zināt, daži punkti tomēr ir jāpiemin. Ķīnā pamatskola ir obligāta un bezmaksas (skolēni un skolotāji pilnībā tiek nodrošināti ar visu nepieciešamo, nav slēpto līdzmaksājumu un izdevumu). Pabeidzot pamatskolu ir ļoti plašs valsts eksāmens, un tiek izvērtētas jaunieša spējas, kā arī lietderība turpināt mācības vidusskolā. Tie kuri netiek vidusskolā - nonāk darba tirgū ar atbalstu apmācību darbavietā (valsts apmaksātu) vai turpina mācības amatu jeb profesionālā skolā. Ja jaunietis izrāda īpašas dotības – tad pēc gada tiek aicināts turpināt mācības vidusskolā.
Vidusskola ir bezmaksas un pilnībā nodrošināta, un to beidzot ir obligāts valsts eksāmens. Eksāmenu var nekārtot - tiek izdota izziņa par vidējām atzīmēm un var turpināt mācības profesionālajā skolā uz konkursa pamata. Studijām koledžā vai augstskolā ir nepieciešams nokārtot obligāto valsts eksāmenu (gaokao - „Augstais eksāmens”), kas ir visai sarežģīts. Tam vidusskolnieki tiek īpaši gatavoti vidusskolas pēdējā mācību gadā. Skolām (ģimnāzijām) ir jāveic priekšatlase ar visai sarežģītām pārbaudēm (jākonstatē augsts IQ, jābūt teicamām sekmēm visos priekšmetos, tiek piemēroti ļoti daudzveidīgi inteliģences testi utml.). Gaokao nav pieejams jauniešiem, kas vismaz pēdējo gadu nav mācījušies valsts skolā - pie eksāmena netiek pielaisti jaunieši ar mājizglītību, pašmācību, tālmācību, dažādām attālinātās izglītības iegūšanas formām, kas tiek atļautas valstī, apzinoties konsekvences attiecībā uz studiju pieejamību nākotnē.
Gaokao ir komplekss eksāmens un tiem, kas vēlas turpināt studijas dabas zinātnēs un inženierzinātnēs universitāte drīkst vēlreiz likt kārtot līdz trim uzņemšanas eksāmeniem (atsevišķās matemātikas, fizikas, ķīmijas jomās), bet universitāte drīkst noteikt arī vēl citas papildus pārbaudes. To mērķis nav atlasīt pašus apdāvinātākos, bet precizēt piemērotāko studiju programmu un specializāciju. Te ir būtiska atšķirība no Eiropas un ASV - universitāte (koledža) Ķīnā atbildīgi izvērtē jaunieti pēc spējas sasniegt augstākos rezultātus (bet tas nav indivīda vēlmju un interešu piepildījuma veids). Bez tam ir pieejama maksas izglītība 287 privātās augstskolās, bet arī tur nedrīkst nevienu uzņemt bez gaokao sekmīgas nokārtošanas.
Gaokao jeb „Augstais eksāmens” sastāv no 3 atsevišķām daļām:
Obligātā daļa – ķīniešu valodas un matemātika (2 atsevišķi eksāmeni).
Daļējas izvēles daļa (viens kompleksais eksāmens) – svešvaloda (tikai angļu, franču, japāņu, krievu, vācu vai spāņu valodas, tiek prasīts Eiropas B2 līmenis).
Izvēles daļa (kompleksais eksāmens no trīs atsevišķi vērtētām daļām - tikai divas izvēles) – mākslas (eksāmeni vēsturē, politikas zinātnē un ģeogrāfijā) vai dabaszinātnes (fizikā, ķīmijā un bioloģijā). Jautājumi ir visai grūti – dabas zinātnēs tie aptuveni atbilst Eiropas augstskolu pirmā semestra zināšanu apjomam
Eksāmens ilgts 9 stundas un tas var būt sadalīts trīs kalendāro dienu laikā. To kārto tikai klātienē un tikai provinču galvaspilsētā. Eksāmenu kārtotājiem šajā laikā sabiedriskais transports nedēļu ir par brīvu un eksāmenu kārtojoši jaunieši tiek nodrošināti ar mājvietu kopmītnēs (parasti augstskolu kopmītnes), ēdināšanu un visu nepieciešamo, ko sedz province no sava budžeta.
Eksāmena kārtošana notiek lielās zālēs, kur katram jaunietim ir savs galds (vai diviem viens), tiek izsniegti jautājumi, baltas papīra lapas un zīmulis. Nav pieļaujami nekādi labojumu, svītrojumu, aizliegti jebkādi palīglīdzekļi. Tiek veikta videonovērošana, un zālē pastāvīgi staigā eksāmena norises novērotāji. Novērtējums ir zināms dažu darba dienu laikā, bet ne vēlāk kā pēc 7 darba dienām. Prasības ar katru gadu palielinās un arī vērtēšana jauniešu spēju izvērtēšanā (attiecas tikai uz jauniešiem, kas vidēji ieguvuši vismaz 95%) tiek pilnveidota mēģinot iespējami precīzi pierādāmi konstatēt jaunieša neapzinātās spējas.
Eksāmena rezultāti ir galēji un nav apstrīdami. Mēģinājumi negodīgi kārtot eksāmenu ir neizbēgams turpmākais liegums turpināt mācības (arī arodskolā). Savukārt sistēma veidota un attīstās, lai augstskolās nonāktu paši talantīgākie un apdāvinātākie.
Šis eksāmens ir obligāts, ja jaunietis vēlas turpmāk studēt koledžā vai augstskolā, kur vienmēr ir konkurss un netiek ņemti vērā nekādi citi papildus sasniegumi (sportā, mākslā, sabiedriskajās aktivitātēs utml.). Eksāmens nav atkārtojams, ja jaunietis papildus nemācās sistemātiski kādā no mācību iestādēm turpmāko gadu (nevis attālinājumā vai neklātienes kādā no formām).
Sekmīgam startam un tiesībām uzņemtam universitātē, parasti tiek prasīts 92-97% uzrādīto zināšanu no 100% iespējamā (izsaka arī 750 punktos vai ballēs), bet katrā atsevišķā vērtējuma daļa (eksāmena daļā) vērtējumam ir jābūt virs 80%. Ja kādā no eksāmena komponentēm ir saņemts mazāk par 50% ir jāveic izmeklēšana par jaunieša neapmierinošo zināšanu iemeslu un to veic īpaša komisija.
Nenokārtotiem eksāmeniem ir konsekvences attiecībā pret skolu, kur jaunietis apguvis vidējo izglītību - tiek veiktas konkrēto priekšmetu skolotāju zināšanu administratīvās pārbaudes (nozīmīgi atspoguļojas uz skolotāja atalgojumu un tiesībām strādāt par skolotāju), kā arī iemeslu noskaidrošana šāda jaunieša apmācībai vidusskolā (vai vidusskolas uzņemšanas komisija ir pieņēmusi pamatotu un atbildīgu lēmumu).
Attīstītā sistēma veido arī panākumu bāzi universitātēm. Pasaules universitāšu reitingos starp 200 labākajām pastāvīgi ir vismaz 17 Ķīnas universitātes, bet 6-7 – ir labāko 25 vidū (Baltijas valstīs tikai Tartu ir ap 350.-370. vietu, pārējās ir ievērojami zemāk par 500. vietu). Tajā paša laikā no izglītības pieejamības un kvalitātes Ķīna ir 21. vietā pasaulē (Igaunija 45., Latvija 46. vietā).13 Ir lietderīga pārdomāt, kurā globālās attīstības vagonā mēs vēl varam paspēt ielēkt un vai jau šobrīd mēs neatrodamies naizsniedzamu gaismas gadu attālumā no vadošajām pasaules valstīm izglītības jomā.
Tikai pavisam īsi atzīmējams, ka arī mūsu austrumu kaimiņu valstī visai radikāli ir veiktas izglītības reformas. Var pat arī atrast un ir pieejami skaitliski rezultāti vidusskolu beigušo zināšanās, bet jo īpaši augstskolās, atsakoties no visai liberālas un neefektīgas Boloņas sistēmas jau 2022. gada sākumā.14 Jāņem vērā, ka studijās Krievijā šajos gados ir bijis arī kāds īpašs motivators - par vienu pozitīvi laikā nenokārtotu eksāmenu (vai ieskaiti ar atzīmi) puiši tiek iesaukti armijā, lai tie turpmāko „izglītošanos„ iegūtu Ukrainas frontē. Nevajadzētu Krievijas reformas un investīcijas izglītības sistēmā novērtēt par zemu.
Laiki Eiropā ir aizvien nedrošāki, un sabiedrībai ir jābūt gatavi pienemt jauno realitāti ar tās dinamiskajām pārmaiņām un šādai nākotnes perspektīvai ir jāgatavo arī jaunieši. Arī pašreizējā realitātē, kur Eiropas likumdošanā ir nostiprināta ekskluzīvi nacionālā atbildība par jebkuras dalībvalsts izglītības sistēmu. Viss ir tikai mūsu pašu likumdevēju rokās - que vadis? Saprotams, ka Saeimā ar tādu deputātu skaitu, kuriem pašiem ir tikai deviņu klašu izglītība nevar būt nekāda ieinteresētība, ka jaunieši par viņiem būs zinošāki un gudrāki. Kā redzams tad arī valdībā, politisko partiju nomenklatūru ministrijās un dažāda veida padomēs, vajadzība veikt būtiskas reformas nav pieņemama, un te nevajadzētu būt nekādām ilūzijām, ka kaut kas mainīsie – šie cilvēki nedz grib, nedz var kaut ko mainīt. Tātad paliekam grāvī un rokamies dziļāk dūņās, bet vainosim noteikti citas zemes un to vadītājus vai arī savācamies, paskatāmies spogulī un sākam kaut ko darīt?
____________
Izmantotā literatūra un avoti:
https://www.oecd.org/en/publications/education-at-a-glance-2024_c00cad36-en.html
https://www.visc.gov.lv/lv/valsts-parbaudes-darbu-statistika
"Elon Musk says Department of Education no longer 'exists'". MSNBC.com
"An Overview of the U.S. Department of Education: How Does ED Serve Students? | U.S. Department of Education". www.ed.gov
Šajā laikā ASV mūzika gada topā ir Elvisa Preslija „Visi satricināti”, sk. "1957's Best Selling Records". The Billboard. Vol. 69, no. 52. December 23, 1957. p. 20; https://www.youtube.com/watch?v=23zLefwiii4
Crisis in Education. Life. 1958. March 24, p. 25.
Bonner T. N. Sputniks and the Educational Crisis in America. Journal of Higher Education. 1958. Vol. 29, no. 4 (April), p. 178.
Wilcox F. The Soviet Challenge and American Education. The Department of State Bulletin. 1958. July 7. P. 26.
https://www.usnews.com/news/best-countries/best-countries-for-education
Comments