Kara ietekme uz Krievijas ekonomiku

Lai finansētu karadarbību, Krievijā tiek veikta naudas līdzekļu emisija, kam nav ekonomiska pamatojuma un seguma. Likvīdā naudas masa, kas ir apgrozībā valsts teritorijā Krievijas Centrālā Banka apzīmē ar M2. Tur ietilpst tekošie līdzekļi banku kontos un ātri slēdzamajos depozītos. 2021.gadā šajā kategorijā tika uzskaitīti 56 triljoni rubļu, bet pašlaik šī summa jau sasniegusi 117 triljonus – dubultojusies trīs kara gados. Ņemot vērā, ka ekonomikas pieaugums nav noticis, nav piepildījuma ar preci, bet tā izraisa inflāciju. Saprotams, ka lielās izmaksas kontrakta karavīriem ir viens no iemesliem, kas pieaudzējis šo naudas masu, kurai nav tādas vērtības, kā izskatās. Putins mēģina ierobežot inflāciju. Kā indikators ir rubļa nostiprināšanās attiecībā pret ārvalstu valūtu, lai gan ekonomikas procesu rezultātā tam vajadzēja nokristies vērtībā. Jāņem vērā, ka Krievijā plaša patēriņa importa preču īpatsvars ir liels, līdz ar to rubļa vērtības zudums audzē cenas, bet centieni uzturēt rubļa vērtību vismaz psiholoģiski uzbur stabilitātes ainu.

Jāatzīmē, ka Krievijā eksistēja tā dēvētais Nacionālais labklājības fonds, kurā uzkrāja līdzekļus no energoresursu tirdzniecības. Par tā izmantošanu kara finansēšanai informācijas visai maz, bet oficiāli fonds tiek papildināts un 2025.gada 1.martā tur bija gandrīz 12 triljoni rubļu, kas uz augstākminēto summu fona ir mazs apjoms.

Cits potenciālais resurss, kur kremlis vēl varētu pasmelties līdzekļus ir pa tiešo no Krievijas iedzīvotājiem - no iedzīvotāju banku kontos iekrātajiem līdzekļiem. Krievijas iedzīvotāju rocība būtiski atšķiras. Par turīgiem uzskatāmi apmēram 14% Krievijas iedzīvotāju. Saskaņā ar Krievijas Centrālās Bankas statistiku Krievijā likvīdas naudas resursi sastāda vairāk nekā 100 triljoni rubļu, no kuriem ap 56 triljoni iedzīvotāju depozītos, ap 35 uzņēmumu depozītos. Tie ir līdzekļi, kas atrodas ilgtermiņa depozītos, atškirībā no jau pieminētajiem M2 resursiem. Par šo līdzekļu iespējamu izmantošanu ekonomikas stabilizēšanai pirms diviem gadiem jau ieminējās Krievijas finanšu ministrs Siluanovs. Tātad tika iezīmēta iespējamība, ka nauda faktiski var tikt atņemta tās īpašniekiem. Šai sakarā ir vērts atcerēties PSRS situāciju pirms izjukšanas. Ekonomikā faktiski bija katastrofa, kuras iespaidu kompartija mazināja ar ārzemju aizņēmumiem, lai varētu iegādāties pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces. PSRS ekonomiku no pilnīga tūlītēja kolapsa glāba aizdevumi, kurus personīgi ģensekam Gorbačovam deva ārvalstīs, apmaiņā par centieniem izbeigt auksto karu un veikt iekšējas demokrātiskas reformas. Par šo periodu pieejams saturīgs vēsturnieku raksts beidzamajā „Nezināmās vēstures” žurnāla numurā. Pašlaik Krievijai saņemt aizdevumu ārvalstīs ir nereāli pirmkārt jau nesaprotamās ekonomikas attīstības dēļ, un otrkārt politisku motīvu dēļ. To arī apstiprinājis Siluanovs.

Iekšējā ekonomiskā situācija Krievijā saistībā ar iedzīvotāju labklājību mainījusies uz slikto pusi. Krievijas iedzīvotāju hipotekārā kredīta parāds ir ap 100 miljardiem rubļu. 63% no kredītņēmējiem nav norēķinājušies par kredītsaistībām, izsniegto kredītu skaits samazinājies divas reizes. Celtniecības apjomi un bizness kopumā uzrāda tendenci kristies. Šajā biznesā iesaistīti lieli līdzekļi, tajā skaitā kremļa elitei pietuvināti ļaudis. Dotētie hipotekārie kredīti tika atcelti 2024.gada jūlijā. Līdz ar to hipotekāro kredītu no Krievijas iedzīvotājiem var atļauties tikai apmēram 5%, taču saprotams, ka tā ir tā iedzīvotāju daļa, kam šādi kredīti nav aktuāli. Lai kaut kā izietu no situācijas, būvnieki piedāvā iegādāties dzīvojamo platību uz nomaksu. Tur ir risks, ka brīdī, kad beidzas saudzējošais atmaksas periods, maksas pieaugums ir tik straujš, ka pircējam nav iespēju to apmaksāt. Centrālā Banka sākot ieviest ierobežojumus nekustamā īpašuma attīstītājiem, līdzekļu piedziņai no maksātnespējīga klienta, kas noved pie situācijas, ka attīstītājam nav ne kredītu, ne nomaksas līguma līdzekļu. Tas novedis pie tā, ka krītas būvniecības apjomi. Spilgts piemērs ir uzbūvētās dzīvojamās mājas nopostītajā Ukrainas Mariupolē, kur vietējiem bez pajumtes palikušajiem iedzīvotājiem dzīvokļus piedāvā par nepieņemamām summām un celtniecības kvalitāte ir ļoti zema. Tai pat laikā Krievijas Federāciju Padome aicina ieviest moratoriju nekustamā īpašuma attīstītāju bankrotiem, acīmredzot, lai pasargātu elitei pietuvinātos būvniecības kompāniju īpašniekus. Taču tādā gadījumā bankrotēs bankas, kas aizdevušas naudu būvniekiem. Bankā savukārt atrodas iedzīvotāju noguldījumi, kurus pēc bankas bankrota tie vairs neredzēs. Papildus celtniecības materiālu ražotājiem tiek uzspiests nepalielināt preču cenas, lai gan tirgus saka pretējo.

2025.gadā Krievijas iedzīvotājus sagaida liels komunālo maksājumu kāpums - līdz 25%. No kā ap 12% sagaidāms maksas pieaugums par elektrību un gāzi, ko kontrolē centrālā vara, bet citus izdevumus iekasē vietējās pašvaldības, kuru budžetos ir lieli robi. Krievijā ir ap 40 miljoniem pensionāru, kuriem jau pašlaik ir grūti norēķināties par visu dzīvei nepieciešamo. Līdz ar to pamattēriņu pieaugums būs liels trieciens nabadzīgākajai iedzīvotāju daļai, kas nav maza. Interesanti, ka Krievijā bija tāda iedzīvotāju kategorija, kas skaitījās pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, kam arī bija sadzīves izdevumu atlaides. Šobrīd šīs atlaides ir atceltas.

Arī lauksaimniecībā veidojas problēmas. Attiecībā uz lauksaimniecības tehnikas izmantošanu nodoklis palielināts pieckārt, kā arī ir ļoti lielas problēmas ar lauksaimniecības kreditēšanu un pastāv aizliegums importēt sēklas.

Attiecībā uz degvielas cenām izpaužas Krievijas specifiskā tirgus ekonomika. 2018.gadā Krievijas valdība lika parakstīt vienošanos degvielas tirdzniecības kompānijām ar apņemšanos necelt degvielas mazumtirdzniecības cenas vairāk, kā norāda oficiālie inflācijas rādītāji valstī. Pretējā gadījumā draud aizliegums degvielas eksportam. Esošajā situācijā ir milzīgs degvielas patēriņš kara vajadzībām, vienlaicīgi Ukrainas spēki grauj degvielas ražošanas industriju. Tas ļoti ticami novedīs pie degvielas deficīta, lai gan cenas netaps palielinātas. Degviela vienkārši trūks.

Par ekonomiku Krievijā kopumā - beidzamajos divarpus gados pieaugums ir tikai 30% ekonomikas nozaru – tajās, kas saistītas ar kara nodrošināšanu.

Prognozes nav neko spožas. Ja nauda kara turpināšanai tiek iegūta tādā veidā, tad civilajam sektoram rodas reāls līdzekļu deficīts, kas var novest pie situācijas, kāda bija PSRS sabrukuma laikā. Atšķirības ir tajā, ka Krievija ir mazāka par PSRS, korupcijas izplatība ir visaptveroša, mazāk strādājošo, cits morālais klimats, daudz cilvēku, kas piedalījušies asiņainā karā. Situācija vairāk atbilst 1917.gada situācijai, ne PSRS sabrukuma brīdim ar visām no tā izrietošajām sekām nākotnē. Var prognozēt, ka saimnieciskā situācija izteikti kriminalizēsies un tiks īstenota resursu pārdalīšana.