Kara nedēļa Ukrainā. Trampa uznāciens.

Aizvadītā nedēļa kopumā frontes līnijā ievērojami neizmainījās – ikdienas krievu dronu nakts uzbrukumi, apšaudes, taktiski uzbrukumi lielākajā frontes sektoru daļā.

Naktī uz 24.janvāri Ukrainas spēka struktūras veica kārtējo, nu jau var teikt masīvo, dronu triecienu pa Krievijas teritoriju. Izmantoja līdz 180 kaujas dronus. Līdz šim masīvākais tāda veida dronu trieciens. Efektīvus trāpījumus piedzīvoja Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīca un naftas/degvielas glabātuve. Rjazaņas iedzīvotāju uzņemtajos video redzami iespaidīgi ugunsgrēki naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā. Papildu tam dronu triecienus piedzīvoja Rjazaņas termoelektrocentrāle, kas nodrošina reģionu ar siltumu un elektroenerģiju un naftas pārsūknēšanas stacija. Savukārt Brjanskā jau ceturto Ukrainas dronu uzbrukumu piedzīvoja militārās industrijas uzņēmums „Kremņij EL”, kur ražo mikroshēmas. Trāpījums sasniedza arī 711. aviācijas remonta rūpnīcu Borisogļebskā, kur nodarīti postījumi infrastruktūrai. Tālās aviācijas bāzēšanās lidlaukā Engelsā krieviem nācās evakuēt bumbvedējus dronu trieciena apdraudējuma dēļ.

Bet atskatoties uz 2024.gada karadarbību situācija ir tāda, kā tas redzams zemāk redzamjā kartes attēlā.

Krievijas Bruņotie spēki 2024.gada stratēģisko uzdevumu – okupēt Ukrainas teritorijas Doņeckas apgabalu tā administratīvajās robežās. Krievu uzbukuma temps ir neliels, bet zaudējumi milzīgi 100-120 tūkstoši. ASV 10 kara gadu laikā Vjetnamā zaudēja 67 000 kritušos.

Krievijas bruņotie spēki neizrāda spēju veikt dziļus triecienus pretinieka pozīcijām, pārraut fronti, ielenkt pretinieku un iznīcināt, kā tas notika, piemēram, 2.pasaules kara laikā. Tiek ieņemti nelieli teritorijas gabaliņi līdz saskaras ar spēku izsīkumu. Tad atkal uzbrukumi turpinās citā frontes sektorā, kur, acīmredzmi, ir sarūpēti spēki kārtējam taktiskam triecienam ar mērķi atsist vēl kādu teritorijas gabaliņu.

Mūsdienu kaujaslauks, atšķirībā no 2.pasaules kara kaujaslauka atšķiras ar būtisku, jāsaka ka pat stratēģisku atšķirību – tā ir informācijas pieejamība, kas ļauj noteikt pretinieka nodomus. Praktiski nav iespējama nepamanīta spēku koncentrēšana, kas bija iespējama 2.pasaules kara laikā. Atceramies kauju pie Staļingradas, sabiedroto izsēšanos Normandijā, Sarkanarmijas triecienu operācijas „Bagrations” laikā. Pirms visām šīm uzbrukuma operācijām sekoja stratēģiska līmeņa spēku koncentrācija un izvēršana, maskējot no pretinieka.

Acīmredzams, ka krievi uzskata, ka pielietojamā taktika – simtiem mazu taktisku kājnieku triecienu, ir pieņemama, aizstāj masīvu spēku koncentrāciju un attiecīgu triecienu.

Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji gan atzīmē, ka Krievijas armijā palielinās to indikāciju skaits, kas liecina par resursu izsīkumu. Resursus, ar kuriem vajadzēja pakļaut Ukrainu, Krievija faktiski zaudēja kara pirmajā gadā. Karu turpināt ļāva daļējās personāla moblizācijas, kaujas tehnikas atgriešana ierindā no glabāšanas bāzēm (tur kopš PSRS laikiem atradās liels resurss), militārās industrijas mobilizācija tehnikas sagatavošanā (tika iegrūsti ievērojami līdzekļi no uzkrājumiem).

Personāla resursu joprojām līdz papildināt likumpārkāpēji, notiesātie, hipotekārie un aizdevumu parādnieki. Nav izslēdzama arī mobilizācijas iespējamība, par ko Krievijas varas struktūras palaikam ieminas. Te gan ir nianse, jo šos mobilizēto cilvēku resursus vairs nav iespējams apgādat ar nepieciešamo kaujas tehniku lai noformētu kaujasspējīgus formējumus saskaņā ar reglamentiem.

2025.gada sākumā tiek konstatēts, ka atsevišķos frontes sektoros krievi uzbrukumos vairs neizmanto bruņutehniku, kas bija obligāts elements visā karadarbības periodā. Kā atzīmē ukraiņu analītiķi, lielākais iespējamais tanku skaits, kāds kara sākumā varēja būt Krievijas rīcībā ir 28 000. Šajā skaitā ietilpa arī ilglaicīgās uzglabāšanas bāzēs esošie (ieskaitot T-34). Daļai tanku tika noņemtas tikai deficītās daļas, lai atjaunotu citus, bet atlikušais tanks kā metāllūznis nomests sētmalē bez tālāka pielietojuma. Krievu tanku zaudējumi kaujaslaukā saskaņā ar Ukrainas oficiālo informāciju sasnieguši vairāk nekā 9800 vienības. Šobrīd kaujasspējīgie krievu tanki tiek taupīti, izmantoti kā artilērijas ieroči vairākus kilometrus no frontes līnijas. Jāatzīmē, ka tas absolūti neatbilst tanka pielietošanas taktikai, bet pretējā gadījumā tanks tiks iznīcināts. Kāpēc īpaši pieminam tankus – tādēļ, ka tas ir galvenais sauszemes triecienu un pretinieka aizsardzības pārraušanas ierocis. Krievijas Bruņotie spēki pat izveidoja 1.tanku armiju, gatavojoties iebrukumam Ukrainā. Tas pats attiecas uz citām apbruņojuma sistēmām. Šobrīd karadarbības taktika, pielāgojoties situācijai, ir nonākusi tiktāl, ka karavīru nogādāšanai priekšējās pozīcijas izmanto jebko, kam ir dzinējs. Jau vairāk nekā gadu redzama motociklu izmantošana, intensīva jebkādas tehnikas apdare ar papildu bruņām, vieglo automašīnu izmantošana. Ja vēl pirms vairākiem mēnešiem centās tās pašas vieglās automašīnas aprīkot ar improvizētu pretdronu aprīkojumu, tad tagad tieši pretēji – atvieglo. Tas gan situāciju uzbrucējiem neuzlabo. Kaujaslauka statistika arī rāda, ka apmēram puse zaudējumi rodas no kaujas dronu iedarbības. Tas atšķiras no karadarbības sākotnējās fāzes, kad galvenais iznīcināšanas līdzeklis bija artilērija. Attēlos daži krievu „kaujas tehnikas” piemēri.

Ukrainas AM Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Budanovs paziņoja, ka 2025.gadā Ziemeļkoreja nodošot Krievijai līdz 150 tuvās darbības balistiskās raķetes KN23. 2024.gadā Krievija saņēma no Ziemeļkorejas 148 šādas raķetes. Korejiešie beidzamo trīs mēnešu laikā jau nogādājuši 120 lielkalibra 170mm pašgājējas artilērijas kompleksus „Koksan” un 120 240mm reaktīvās artilērijas kompleksus M1991. Ukrainas avoti ziņo, ka no Ziemeļkorejas (lasi – no Ķīnas) tiek gādāta artilērijas munīcija. Tas ir vēl viens indikators, kas liecina par Krievijas resursu izsīkumu. Skaidrs, ka „draugi” Austrumāzijā situāciju izmanto savā labā – Krievija spiesta norēķināties ar piegādātājiem saskaņā ar viņu noteikumiem. Nav šaubu, ka šie darījumi izsūc no Krievijas rūkošos valūtas un citus resursus.

Nedēļas sākumā, 20.janvārī ASV prezidenta amatā stājās Donalds Tramps. Lieki skaidrot, ka viņa stāšanās amatā Eiropā tiek gaidīta ar paziņojumiem par risinājumiem kara pārtraukšanai Ukrainā.

Nedēļas gaitā Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ko pasaulē uztvēra kā plānu un komentēja visi, kā izslāpušais tver ūdens glāzi. D.Tramps uzskata, ka samazinās naftas cenas pasaulē, kas piespiedīs Krieviju pārtraukt karu. Te gan ir vairākas nianses, jo nav konkrētikas par to, kā tas tiks paveikts. Lai piepludinātu pasaules tirgu ar ASV iegūto naftu, pirmkārt ir vajadzīgs zināms laiks (vismaz) pusgads, lai atsāktu ražošanu iekonservētajās ieguves vietās. Turklāt pārdošanas cena nevar nokristies zem 50 USD par barelu, lai ievērotu rentabilitāti. Krieviju šāda cena pat vidējā termiņā katastrofāli, visticamāk, neietekmēs.

Davosas ekonomikas foruma uzrunā D.Tramps paziņoja, kas vērsīsies pie Sauda Arābijas ar lūgumu palielināt ieguvi un nosist cenu. Jautājums ir vai Sauda Arābijai tas ir interesanti, vai ir vēlēšanās atteikties no lielas peļņas pašlaik. Turklāt par palīdzību cīņā pret Jemenas husītiem Sauda Arābija gatava investēt ASV 600 miljardus USD. Katrā ziņā D.Tramps nesola apbruņojumu Ukrainai, kas būtu krietni spēcīgāks signāls Kremlim. Vispār Ukrainas kara problēmas D.Trampa administrācija sola atrisināt nevis 24h laikā (kas jau sen pagāja), bet 100 dienu laikā – tātad līdz maijam.

Kremļa propagandistu reakcija uz D.Trampa plānu bija asa – „Krievijai neko uzspiest nedrīkst” u.t.t., taču pats Putins to komentēja uzmanīgi. No viņa parādījās atzinumi, ka militārās operācijas mērķi ir vairākos punktos sasniegti, Kremlis gaidot telefona sarunu ar D.Trampu. Tomēr, šie nosacītie pretimnākšanas elementi varētu būt sasitīti ar Putina iegaumēto pieejas taktiku D.Trampam kā personībai. Atceramies D.Trampa un Putina tikšanos Helsinkos vēl D.Trampa pirmās prezidentūras laikā. Putinam izdevās apvārdot D.Trampu tiktāl, ka tas izmuldējās, ka savu specdienestu sniegto informāciju vērtē zemāk par Putina stāstīto. Pēc tam gan nācās taisnoties.

Zīmīgs bija D.Trampa paziņojums par visu palīdzības programmu apturēšanu ārvalstīm, taču, kā vēlāk noskaidrojās, uz militāro palīdzību Ukrainai tas, iespējams, neattiecās. Apturētas tiek programmas, kas saistītas ar attīstību, bet ne Pentagona programmas tiešam militāram atbalstam.

Šībrīža vērtējumā nākas secināt, ka Putinu apmierinātu pamiers Ukrainā, kas ļautu sagatavoties turpmākajam karam. Vienlaicīgi Kremlis joprojām ir gatavs turpināt karadarbību esošajā stilā. Savukārt D.Tramps vēlas tikai uguns pārtraukšanu, ko arī uzskatīs par savu uzvaru. Viņam īpaši neinteresē Ukrainas intereses teritoriju saglabāšanā. Putinu, principiāli apmierina tikai ilglaicīgs miers, kas nozīmē Ukrainas kapitulāciju un valsts vadītāja nomaiņu. Par V.Zeļenska nomaiņas nepieciešamību atskan arī balsis no D.Trampa pietuvināto vidus. Ja uguns pārtraukšana kaut kādā veidā tiek panākta, tad Krievijas spēki ieņem aizsardzības pozīcijas okupētajās teritorijās un var tās noturēt bezgalīgi, ņemot vērā, ka Ukrainai trūkst resursu teritorijas atkarošanai.

Kamēr notiek jaunās ASV administrācijas „ieiešana” politiskajā apritē, Ukraina mērķtiecīgi iznīcina Krievijas industriju. Ja Ukraina spēs nodrošināt regulāru dronu triecienu intensitāti, 2025.gada laikā Krievijā jau samilzīs iekšējās problēmas arī bez sankciju efekta. Kā redzam, ukraiņiem izdodas Krievijas naftas pārstrādes industrijas uzņēmumu graušana. Šie uzņēmumi atrodas Krievijas Eiropas un centrālajā daļā – teritorijās, kas sasniedzami Ukrainas droniem. Pārcelt tos aiz Urāliem nav iespējams tīri tehniski. Savukārt atjaunot iznīcināto ir laikietilpīgi un šajos apstākļos arī dārgi, jo potenciālais aprīkojuma piegādātājs – Ķīna, noteikti izmanto situāciju un nosaka cenas pēc sava tarifa. Sankciju dēļ citi piegādātāji ir izslēgti. Visa rezultātā Krievija var saskarties ar degvielas deficītu tautsaimniecībā, kur tā sekas var radīt lavīnveida efektu visās nozarēs.

Katrā ziņā tuvākie mēneši varētu būt izšķiroši šī kara vēsturē.