Karadarbības situācija Ukrainā

Aizvadītā kara nedēļa Ukrainā tika ievadīta ar ievērojama mēroga gaisa triecieniem, kurus veica abas karojošās puses. No to izvērtējuma var izdarīt atsevišķus secinājumus.

„Shahed” pielietošanā krievi adaptējuši taktiku, kas paredz to lidojumu nelielā augstumā – 10-15m virs zemes. Tādējādi tiek būtiski apgrūtināta to notriekšana, jo gan radari, gan vizuālā novērošana tos konstatē brīdī, kad tie jau atrodas tieši šaušanas attālumā, bet to kustība attiecībā pret zemi ir ļoti ātra priekš tēmētāja. Līdz ar to trāpīšanas iespējas būtiski samazinās, jo samazinās uguns iedarbības iespējas laiks. Proti, ja lidrobots lido, piemēram, 100m augstumā, tas savlaicīgi ir vizuāli redzams, turklāt par tā tuvošanos brīdina gaisa telpas kontroles radaru sniegtā informācija. Līdz ar to mobilās pretgaisa aizsardzības grupas atklāj uguni jau pa tuvojošos lidrobotu. Ja netrāpa sākumā, tad ir pietiekams laiks, lai šautu pa mērķi visā tā pārlidošanas brīdī. Ja „Shahed” lido 10+m augstumā, par tā tuvošanos liecina motora troksnis, ierobežota radara informācija. Brīdī kad lidrobotu ierauga vizuāli, ir grūti uz to nomērķēt un noturēt tēmekli pa mērķi. Būtībā nākas šaut kā pa automašīnu, kas kustas ar 200km/h lielu ātrumu, turklāt mērķa redzamību traucē šķēršļi – koki, ēkas, būves. 

Ukrainas karavīrs no Mi-8 helikoptera notriec Shahed dronu

Pozitīvi ir tas, ka UKR pretgaisa aizsardzības sistēma sastāv no dažādiem mērķu satriekšanas elementiem, kas spēj nodrošināt pietiekamu pretdarbības blīvumu (zenītartilērija, zenītraķetes, radioelektroniskā iedarbība, strēlnieku ieroči, informācija par lidojumu maršrutiem), kas ļauj noturēt pretgaisa aizsardzības efektivitāti. Radioelektroniskā iedarbība, kas, šķiet, ka ir pietiekami efektīva, tomēr prasa dārgākus resursus.  

Par ziemeļkorejiešu darbību kaujaslaukā. 

Ziemeļkorejiešus Krievijas Bruņoto spēku vadība iesaista kaujās pret ukraiņiem Kurskas apgabalā, kas formāli atbilst noslēgtajam starpvalstu līgumam par savstarpēju militāru palīdzību. Ārvalstu karaspēks ir iebrucis Krievijas teritorijā un Ziemeļkoreja palīdz ar militāru spēku. Ziemeļkorejieši Ukrainas teritorijā nav konstatēti veicam uzbrukumus kā atseviški formējumi, bet nevar izslēgt, ka tiek iesaistīti kaujas atbalsta funkcijās arī Ukrainas okupētajā teritorijā.  

Informēti avoti Ukrainas spēka struktūrās pauž, ka Ziemeļkorejas karavīriem ir dziļa pārliecība par to, ka šamējo līderis Kimčenirs personīgi novēro katru karavīru un vērtē viņa sniegumu kaujaslaukā. Karavīri pirms kaujas raksta vēstules nevis radiniekiem, bet režīma politiskajai partijai. Faktiski karavīri ir novesti tā dēvēto zombiju stāvoklī, kas ļauj ar tiem operēt saskaņā ar krievu adaptēto kaujas taktiku – dzīvā spēku uzbrukumu viļņi, kas seko viens pēc otra, nerēķinoties ar zaudējumiem. Jāatzīst, ka kopš ziemeļkorejiešu ierašanās, Krievijas Bruņoto spēku vadībai nācās piedomāt, kā sakompilēt savu spēku vadības sistēmu ar ziemeļkorejiešu vienībām. Problēma, tiek risināta tādā veidā, ka ziemeļkorejiešu kaujas grupām (līdz 30 karavīriem), nozīmē krievu komandieri, kura uzdevums komunicēt ar vadības struktūru un nodot pavēles pakļautajiem ziemeļkorejiešiem. Ziemeļkorejiešiem esot izdalītas taktiskās radiostacijas, taču tās darbojoties tikai uztveršanas režīmā, kurā dzirdamas tikai pavēles. Nav gan skaidrs, kā piedalītais komandieris - krievs komunicē ar ziemeļkorejiešiem – iespējams ar vienkāršotiem roku signāliem vai atsevišķām iemācītām frāzēm. Pavēļu variācijas jau nav plašas – „uz priekšu”, „uzbrukumā”, „pretinieka drons” u.t.t.. 11.janvārī Ukrainas BS Speciālo operāciju spēku pulks Kurskas apgabalā bija iesaistīts kaujā ar ziemeļkorejiešiem, kura ilga 8 stundas bez pārtraukuma. Ziemeļkorejieši uzbruka nepārtrauktos viļņos, pie tam neviens neatkāpās. Kad kārtējais vilnis tika fiziski iznīcināts, kaujā devās nākamais – pāri kritušajiem un ievainotajiem. Ziemeļkorejiešu dzīvā spēka zaudējumi milzīgi, ukraiņu pusē esot bijuši tikai ievainotie.  

Intervija ar sagūstītu Ziemeļkorejas karavīru

Tomēr, kā atzīst ukraiņi, ziemeļkorejieši ir labi apmācīti strēlnieku ieroču pielietošanā – labi šaujot. Pie tam interesanta ir konstatētā ziemeļkorejiešu taktika pret FPV droniem. Karavīru grupa, ja konstatē FPV klātbūtni, cenšas noslēpties apvidū un ieņemt šaušanas pozīcijas. Viens no grupas iziet atklātībā, lai izsauktu FPV triecienu pa sevi. Tikmēr pārējie ar labi mērķētu uguni cenšas no vairākām pozīcijām FPV notriekt. Esot diezgan efektīva taktika. Protams, līdz brīdim, kamēr FPV drona operatori šo taktiku nebija atkoduši. Atslēgas vārds šeit ir taktikas adaptēšanas spējas ātrums.  

Ar ievērojamu efektivitāti aizvadīto 10 karadarbības dienu laikā izcēlās Ukrainas BS un speciālo dienestu īstenotās gaisa triecienu operācijas pa Krievijas militārās industrijas objektiem. Šādu uzbrukumu sagatavošana sastāv no vairākiem posmiem, ar mērķi nodarīt pretiniekam maksimālu kaitējumu.  Uzbrukums naftas bāzei un aviācijas munīcijas noliktavai Engelsā, Aļeksinskas ķīmiskajam kombinātam Tulas apgabalā, Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcai, Brjanskas ķīmiskajai rūpnīcai, rūpnīcai „Orgsintez” un aviācijas rūpnīcai Kazaņā. Jāatzīmē, ka pieejamā informācija liecina, ka triecienu veiksmi nodrošināja cieša un pārdomāta Ukrainas bruņoto spēku un speciālo dienestu sadarbība. Atslēgas vārds šeit ir sadarbība,  bez liekām ambīcijām un „mērīšanās ar gailīšiem”. Tiek atmesti ambiciozi konkrētas institūcijas mēģinājumi pierādīt savu pārākumu pār citām un kopīgi strādāt uzvaras vārdā. Šajā sakarā zīmīgs ir Ukrainas Nacionālās gvardes Speciālās nozīmes brigādes „Azov” komandiera Denisa Prokopenko atzinums, ka problēma nav tikai ekipējuma, apbruņojuma un personāla nepietiekamībā, bet galvenokārt, komandieru spējā pieņemt pareizus lēmumus pareizā laikā. Nepareizu un bieži pat noziedzīgu lēmumu var attaisnot ar visāda veida trūkumiem un tamlīdzīgiem iemesliem. Nav noslēpums, ka Ukrainā pirms 2014.gada notikumiem bija augsta institucionālā protekcionisma kultūra, atšķaidīta ar stabilu korupcijas līmeni, kas ļāva Ukrainas valstij naidīgu elementu darbošanos valsts aizsardzības sfērā. Ukraiņi būtiski situāciju ir uzlabojuši, maksājot augstu cenu ar teritoriāliem un iedzīvotāju upuriem.  

...

Kāda ir situācija Latvijā? Kāda sadarbība starp spēku dienestiem, ar kaimiņvalstu attiecīgajām struktūrām? Cik lielas ir spējas komandieriem pieņemt patstāvīgus lēmumus, kas balstīti uz reālās situācijas analīzi? Kāda ir augstākstāvošo komandieru spēja izvērtēt padotos? Jāatceras, ka Latvijai nav un nebūs Ukrainas resursa, ko var atļauties zaudēt „mācīšanās procesā”.