Kremļa ietekmes aģents un pseidoeksperts – Rublovskis

Mūsdienu tehnoloģijas ir fantastiska lieta. Faktiski jebkurš var atvērties ēterā, paust savu alternatīvo viedokli, paust pretinieka viedokli kā savu, paust noziedznieka viedokli kā likumīgu, paust citas politiskās/ekonomiskās/sociālās vides ģenerētu viedokli kā savu un pieņemšanas vērtu. Tādā laikmetā dzīvojam.

Uzmanību pievērsa daudztitulotā izbijušā pulkveža Raimonda Rublovska ēteri Youtube. Īstena Latvijas patriota un „galvas uz ežiņas” nolicēja garlaikotā buldurēšana par notikumiem par un ap mums un karu Ukrainā. Radās vēlme izsekot sacītajam un pašausmināties par to, kādi „speciālisti” iegūst augstas militārās dienesta pakāpes mūsu valstī.

19.martā jūtūberis Rublovskis publicēja kārtējo izlaidumu ar tēmu „Vai miers Ukrainā tiks sasniegts 2025.gada pavasari?”. Skaidrs, tēma aktuāla, mieru visi gribam.

Sižetu Rublovskis sāk ar aizvadītās nedēļas notikumu izklāstu. Ukrainas delegācijas tikšanās ar ASV delegāciju Sauda Arābijā, kas no ASV puses esot atzīmēta kā veiksmīga. No tā izrietējusi sapratne par 30 dienu pamiera nepieciešamību. Te Rublovskis atzīmē, ka „Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins”, paudis pozitīvu vērtējumu priekšlikumam, bet atzīmējis ka esot nianses. Šai vietā īpaši redzama Rublovska attieksme pret agresorvalsti un tās prezidentu – kara noziedznieku. Viņš neslinko, lai nosauktu pilnu kara noziedznieka titulu un to, ka nianse, par kurām runāja Putins, faktiski bija atteikums pamiera plānam. Turpinājumā Rublovskis min Lielbritānijas un Francijas „projektu” par miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā pēc pamiera noslēgšanas. Runā uzreiz manāma skepse un slēpti nievājoša attieksme pret Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas veidoto labās gribas valstu „kuri principā piekrīt Lielbritānijas un Francijas viedoklim” koalīciju, respektīvi valstis, kuras iet franču/britu pavadā. 

Tālāk seko Rublovska „analīze”. Runa esot par to, lai starp Krieviju un ASV tiktu noslēgta visaptveroša vienošanās, ne tikai par Ukrainu, bet arī par visiem citiem jautājumiem – gan par NATO paplašināšanos, gan par Arktiku, gan par Tuvajiem Austrumiem, gan Tālajiem Austrumiem, u.t.t.. Respektīvi, kas tur Ukraina, te jau jādala visa pasaule ietekmes sfērās. Putina Krievija tač ir tāds globāls spēks... Nuja, globāls – kaut kur virs 100miljoniem iedzīvotāju, no kuriem 40miljoni ir pensionāri. Ir daudz kodolieroču, bet kā teica Francijas prezidents E.Makrons, arī Francijai ir kodolieroči.

Saistībā ar Ukrainu vienošanās Rublovskaprāt varētu būt sekojoša:

1. Ukraina nepretendē uz zaudētajām/okupētajām teritorijām;

   
   

2. Ukraina nekad nebūšot NATO dalībvalsts. Te Rublovskis citē NATO ģenerālsekretāru, kas „teicis divas svarīgas lietas”, proti – Ukrainas uzņemšana NATO vairs neesot dienas kārtībā un, ka Krievija nekur nepazudīšot, un ka pēc miera noslēgšanas Ukrainā NATO ir jāveido vai jāatjauno attiecības ar Krievijas Federāciju;

   
   

3. Krievija saņem atpakaļ visus Rietumos iesaldētos līdzekļus 300 miljardu ASV dolāru vērtībā;

   
   

4. Sankcijas pret Krieviju tiek atceltas, daļa uzreiz, daļa pēc kāda laika;

   
   

5. Jautājums par Ukrainas Bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, krievu valodas statusu „un visām šitām citām lietām”.

Respektīvi, Rublovskis pauž dziļu pārliecību, ka Ukrainai nav izejas un būšot jāpiekrīt visam, ko kremlis noteiks. Krievija, tas tač ir nesagraujams spēks...

Turpinājumā Rublovskis birdina savus domu graudus – Starmers un Makrons cenšoties sabotēt Trampa miera iniciatīvu. Makrons esot gatavs nosūtīt bruņotos spēkus uz Ukrainu, „nesaskaņojot to ar Krievijas Federāciju”. Uz ko jau bijusi Krievijas reakcija, un paziņojums, ka šie spēki būšot leģitīms mērķis. Ko tas nozīmējot? Tas nozīmējot, ka ASV neatbalstīšot „šāda veida lēmumu un nenodrošinās atbalstu militārajai operācijai”. Visa atbildība būšot uz Francijas un Lielbritānijas pleciem. Rublovskis nosauc „politiskos personāžus” Polijas un Lielbritānijas premjerus, Francijas prezidentu, Polijas ārlietu ministru, nākamo Vācijas kancleru un pārliecinoši apzīmē viņus kā Trampa ideoloģiskos un politiskos ienaidniekus. Tie neesot nekādi sabiedrotie. Tramps Eiropai nekā nav parādā. Krievijas nostāja esot asa – ja Ukrainā pēc pamiera vai miera noslēgšanas būs miera uzturētāji, tad tie nekādā gadījumā nevar būt no NATO vai ES. Miera uzturētāji varētu būt no Ķīnas, Brazīlijas, Indijas. Krievija uzsverot, ka neviena NATO dalībvalsts netaps akceptēta. Lai gan esot izveidota labas gribas koalīcija, viņi paši esot atzinuši, ka bez ASV dalības operācija nevar būt sekmīga. Savukārt Krievija neesot pret miera uzturētājiem, bet ne tādiem, kas uzskatāmi par aktīviem Ukrainas atbalstītājiem.

Turpinās augstāk jau paustās Rublovska vēstījuma tendences – Krievija visus sagraus, Krievija ir varena, Krievijai vienmēr jāprasa atļauja u.t.t.. Saprotams, ka veikt militāras darbības pret NATO spēkiem Ukrainā nebūs racionāli. Pirmkārt, jau tās var izrādīties mazefektīvas, otrkārt novājinātajai Krievijas armijai kaujasspējas tas nepievienos. Zaudēt vajadzēs vairāk, nekā tiks iegūts. Ar britiem/frančiem nevarēs sarunāt, kā to varētu izdarīt ar indiešiem vai ķīniešiem, kurus varētu vajadzīgā brīdī palūgt paiet malā. Turklāt, ja Ukrainā izvietojas NATO valstu spēki, tas simboliski nozīmē, ka Ukraina ir NATO, lai gan nekāda iestāšanās nav paredzēta. Kremlis to uztvertu kā sagrāvi. Vai pielietotu pēdējo argumentu – kodolieročus, nē. Jo tas ir koks ar diviem galiem, vienpusēja kodolieroču pielietošana faktiski nav īstenojama.

Turpinājumā Rublovskis secina, ka izskatoties, ka Trampa spiediens uz uguns pārtraukšanu Ukrainā esot veiksmīgi pavirzījies uz priekšu. Tiesa, Trampa politiskie ienaidnieki Eiropā centīsies nodarboties ar šī miera līguma sabotāžu, bet ES esot maz cerību, lai kaut ko panāktu. Viņiem neesot resursu, lai bez ASV palīdzības sasniegtu kādus rezultātus.

Pliki un nabagi, galvenais ka mazskaitlīgi...eiropieši.

Bez Rublovska uzmanības nepalika arī militārās operācijas Kurskā „analīze”. Ukraina Kurskas operācijas laikā esot zaudējusi 70 tūkstošus kritušo (!!!) (britu ziņas), negūstot nekādus panākumus. Labākās Ukrainas spēku „daļas” un motivētākie labākie karavīri tika iznīcināti.

Te Rublovkis bezkaunīgi melo. Tādu informāciju viņš varēja izzīst no pirksta, ja bija tāda izteikta vēlēšanās, vai ieraudzīt kādā kremļa propagandas kanālā. Oficiālie dati par Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumiem trīs gadu ilgstošajā tika paziņoti š.g. februārī un tajos tika minēti 43 tūkstoši kritušo. Tas ir kopumā.

Krievija turpinot ofensīvu Donabasā – „turpina lēnām bet stabīli doties uzbrukumā”, tādēļ izredzes Ukrainai praktiski neesot.

Nu jā. Krievija „stabīli” uzbrūk, lai gan 2025.gada sākums statistiski uzrāda uzbrukumu tempa krišanos. Iemesls jau visai vienkāršs. Resursi jau no gaisa nekrīt, gribētāju skaits parakstīt līgumus, lai dotos uz nokaušanu krītas un krītas. Bruņutehnikas deficīts ir nenoslēpjams. Jā, attīstas dronu karš, kur arī Krievija gūst panākumus, taču tajā spēku samēri ir līdzīgi. Krievijas naftas pārstrādes infrastruktūra liekas ka jau drīz sāks izjust neatgriežamus trūkumus.

Vēl Rublovskis zina teikt, ka Tramps jau turpina uzsvērt, ka Ukraina nav ASV operācija – tā esot Baidena un Demokrātu operācija. Tramps esot pierādījis, ka bez ASV Ukraina nevarot noturēties „vispār nekādīgi”. Ukrainai nāksies pieņemt Trampa viedokli šajā jautājumā.

Te gan interesantas nianses saistībā ar Trampu un Ukrainu. Atceramies, ka pirmsvēlēšanu laikā Ukrainas prezidents V.Zeļenskis apmeklēja ASV, kur tikās arī ar Trampu. Tika uzņemts Trampa ofisā ar lielu godu un vispār cienīgi. Saprotams, Trampa komanda izvērtēja vēlētāju noskaņojumu, un izsecināja, ka uzņemt V.Zeļenski draudzīgi būtu vēlams, lai tie potenciālie Trampa vēlētāji, kas atbalsta Ukrainu, nepārdomātu izvēli.

Secinājums. Rublovskis kā vēlēšanu kandidāts no Šlesera partijas acīmredzami raugās uz iespēju ieriktēties pie labvēlīgiem apstākļiem Aizsardzības ministrijas struktūrā, vai pat ministra amatā. Tamdēļ nepieciešama šī publicitāte kā drošības un militāro jautājumu ekspertam. Tikai viena nianse, pulkvedis nevelk... Youtube atrodama vesela virkne ar aktīvista videostāstiem, kurus vieno viens kopējs motīvs – kremļa naratīva izplatīšana latviešu valodā. Tā teikt, lai redz, ka arī latviešu pulkvedis var domāt tā kā kremlis. Kur dziļā notikumu analīze, dziļie secinājumi, ar faktiem balstīti vērtējumi, pulkvedi?

Saprotams, ka Latvijas mediju telpā ir pietiekami daudz komentētāju, sevišķi apstākļos, kad nevisai tālu no mums notiek karš, kas mūs jau ietekmē un kam ir potenciāls ietekmēt vēl vairāk. Diemžēl faktoloģiskas informācijas ir tik cik ir. Notikumu vērtējuma analīze balstās uz spējas apstrādāt un sameklēt maksimāli daudz informācijas vai faktu, kura salikšana pa plauktiem ir atkarīga no vērtētāja kompetences. Tādēļ īpaši nepatīkami skatīties it kā izglītota cilvēka darbošanos mediju telpā ar ambīcijām uz analīzi, bet rezultātā vien nonākam pie kremļa propagandas atgremošanas. Aicinām būt uzmanīgiem ar šī darboņa paustā vērtēšanu, ja vispār vēlme viņu klausīties. Varam pievērsties Vikipēdijai, ko tā saka par ietekmes aģentiem: ietekmes aģents ir pretrunīgs termins, ko lieto, lai aprakstītu cilvēkus, kuri izmanto savu stāvokli, lai ietekmētu sabiedrisko domu vienā valstī vai lēmumu pieņemšanu, lai radītu rezultātus, kas labvēlīgi citai valstij.

Ļoti vienkārši. Vai Rublovska darbošanās rada rezultātus citai valstij? Jā, ja viņš tiek uzklausīts un ņemts par pilnu.