Krievija post fact... Putin – varas kandidāti

Vēsture ir mūsu lieciniece - Krievijas plāni nekad nepiepildās, tomēr tiek daudz un ne mazāk čakli gatavoti.

Pēdējo prezidenta termiņu Putins noteikti bija plānojis kā varas pakāpenisku nodošanu laikus izraudzītam mantiniekam. Visticamāk, viņš valdīs līdz nāvei kā Staļins vai Brežņevs. Dažādi politiski grupējumi gatavo savus varas pārņemšanas plānus, bet neviens nav līdz galam pārliecināts par triumfu.

Jevgeņijs Prigožins. Krievijas noziedznieks, uzņēmējs un politiķis, Vāgnera grupas izveidotājs. 1961 - 2023

Piemēram, Jevgeņija Prigožina (privātās armijas Vagner) neveiksmīgais gājiens uz Maskavu 2023.gada jūnijā. J.Prigožina cietumu un kriminālo biznesu pieredze apliecina, ka viņam piemita dzīvnieciska līmeņa izdzīvošanas instinkts, turklāt bija arī pieeja diskrētāko valdības aprindu informācijai. Tā teikt, Putina pavārs pats vārījās Kremļa virtuvē. Ja Prigožins izvēlējās militārā dumpja ceļu, tam bija noteikts pragmatisks pamatojums un izredzes cerēt uz veiksmīgu iznākumu, taču sabiedrotie viņu neatbalstīja. Viņu vienkārši nodeva. Rezultātā dzīvību zaudēja gan viņš, gan viņa tuvākie cilvēki, bet grupējums Vagner tika reformēts. Tas bija un ir klasisks falšstarts - pāragrs starts skrējienā pēc varas, kam sekoja diskvalifikācija.

Sergejs Šoigu. Krievijas Federācijas Drošības padomes pastāvīgais loceklis. Bijušais KF AM.

Militārā puča neveiksmīgā pieredze liek atlikušajiem (pārējiem) grupējumiem būt daudz piesardzīgākiem, jo mēģinājums var būt tikai viens, bet neveiksmes cena - augsta. Pašlaik ļoti interesanti notikumi risinās ap bijušo Aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un viņa vietniekiem. Timuru Ivanovu krātiņā tiesas zālē iemeta pilnā formā - ar apbalvojumiem un ar uzplečiem, un neļāva pārģērbties sporta tērpā. Tas bija demonstratīvs žests, ko, tā teikt, savējie sapratīs… Varam secināt, ka, ar mērķi prezidenta krēslā iesēdināt S. Šoigu, organizētā sazvērestība aptvēra Aizsardzības ministrijas un armijas augstākos virsniekus un ierēdņus, un militāri industriālā kompleksa pārstāvjus. Šajā shēmā Šoigu ir Krievijas demokrātijas tēvs, bet Timurs Ivanovs ir Kisa Vorobjaņinovs – kasieris (I.Ilfs, J. Petrovs, Divpadsmit krēsli). Šobrīd daļa no bijušās Aizsardzības ministrijas vadības ir atlaista, bet otra daļa – apcietināta. Atlaisti ir tie, kuri par sazvērestību savlaicīgi ziņoja Putinam (FSB). Viņi ir sodīti par zagšanu un korupciju (katastrofāls stāvoklis armijas apgādē), bet apcietināti ir tie, kuri nav ziņojuši – viņus soda par zagšanu, korupciju un nodevību. S. Šoigu amats Drošības padomē ir tipiska sinekūra, tai nav reālas varas un ietekmes. Putins ievēro politisko principu – turi draugus tuvu, bet ienaidniekus vēl tuvāk. Iespējams, S. Šoigu tiek pieturēts kā politiskais ķīlnieks. Nav arī izslēgts, ka Šoigu pats Putinam paziņoja par sazvērestību. Tāds precedents Krievijas vēsturē jau ir bijis – piemēram, Dekabristu sacelšanās laikā kņazs Sergejs Trubeckojs, kurš bija piekritis kļūt gan par nākamo diktatoru, gan imperatora ģimenes locekli, pats noteiktā dienā un stundā Pils laukumā vienkārši neieradās, bet pēc apcietināšanas bez īpašas pratināšanas nodeva visus savus biedrus. Iespējams, mūsdienu piemērā dzīvība tiks saglabāta, bet nodevība piedota netiks.

Ja paskatās uz mūsdienu Krievijas iekšpolitikas šaha spēles laukumu, secināms, ka mērķtiecīgi un sistemātiski tiek novāktas harizmātisku vīriešu-politiķu figūras, kas varētu pretendēt uz masu atbalstu nākamajās prezidenta vēlēšanās. Daži ir miruši (V. Žirinovskis), daži ir veci un slimi (G. Zjuganovs). Arī Putinam pietuvinātais kolēģis N.Patruševevs ir prezidenta laikabiedrs un diagnozes viņiem arī līdzīgas.

Ramzans Kadirovs. Krievijas federālā subjekta Čečenijas vadītājs.

Tas pats Ramzans Kadirovs sirgst ar nopietnām veselības problēmām. Turklāt, viņš ir musulmanis, un tas nozīmē, ka pie pareizticīgo vairākuma vēlēšanās viņam netikt.

Aleksejs Navaļnijs ir miris, lai gan ar masu atbalstu tur būtu strīdīgi, jo viņš bija un ir populārs elitārās aprindās, ne tautā. Tomēr, viņš nenoliedzami bija Putina mēroga figūra, gluži tāpat kā Boriss Ņemcovs, kuru nogalināja netālu no Kremļa 2015.gadā februārī (Putina dzimšanas dienā). B. Ņemcova slepkavas pirms pāris nedēļām tika atbrīvotas no apcietinājuma un devās uz kara darbības rajoniem. Tur, kur pašlaik dislocēti kadirovieši.

Ļoti īpatnējas darbības Marijas Pevchikh un Jevgeņija Volkova vadībā izdara Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds (FBK). Vispirms bija filma Nodevēji, kas bija tīrs uzbrukums konkurentam - opozīcijas līderim Mihailam Hodorkovskim, kurš tiek apsūdzēts par to, ka nevarēja nezināt par Nevzļina nodomiem uzbrukt FBK darbiniekiem. Pierādījumi ir nepārliecinoši, bet tas ir atsevišķa temats. Visticamāk, tā ir tīra FSB operācija, kas palīdzētu Mihailu Hodorkovski (ar viņa un miljardiera Ņevzlina ļoti nopietnajiem kapitāliem) izslēgt no cīņas par Krievijas prezidenta krēslu.

Ksenija Sobčaka. Ebreju izcelsmes krieviete, TV raidījumu vadītāja, žurnāliste, sabiedrības dāma un aktrise.

Krievijas prezidenta 2018. gada vēlēšanās kā opozīcijas kandidāte balotējas Ksenija Sobčaka, kura saņēma niecīgu vēlētāju atbalstu. Divreiz Ksjušu bīdīt uz prezidenta vēlēšanām jau būtu bezgaumīgi.

Īsumā, tiek izspēlētas ilglaicīgas, sarežģītas un vairākus gājienus ilgas kombinācijas, lai no nākamā prezidenta kandidātu vidus izslēgtu vīriešus (Krievija tomēr ir patriarhāla valsts) un lai par opozīcijas kandidāti izvirzītu Jūliju Navaļniju, kura izskatās vāja pat uz tās pašas Sobčakas fona.

Kāpēc tā? Izskatās, ka par prezidenta amata mantinieci arī no V. Putina nometnes puses tiek plānots virzīt sievieti.

Par Vladimira meitām un dēliem, kā arī pārējiem (atlikušajiem) Krievijas politiskās un ekonomiskās elites bērniem pastāstīsim nākamajā “Taisnības” rakstā.