Krievijas ekonomikas sairšanas tendences

Šai apskatā vēlamies pastāstīt par to, kā situāciju agresorvalsts Krievijas ekonomikā redz pašu iekšējie vērtētāji un ar ekonomiskajiem procesiem pazīstami resursi. Īpaši gribam uzsvērt, ka tie ir pašas Z sabiedrības pārstāvji, nevis neitrāli no ārpuses vērtējoši speciālisti.

Tā piemēram Čerepovecas mehānikas lējumu rūpnīcas direktors atklāti Krievijas mediju kanālos stāsta, ka neskatoties uz to, ka rūpnīca strādā sasaitē ar apmēram deviņiem Krievijas ekonomikas sektoriem – kalnrūpniecība, mašīnbūve, metalurģija, lauksaimniecības mašīnbūve u.c.., visos ekonomikas sektoros notiek pat nevis kritumus, bet pieprasījuma sabrukumu. Nevienam neesot naudas. Atgriezt parādus neviens necenšas, nepieciešama tiesvedība.

Telegram televīzijas kanāla Carjgrad (impēriski pareizticīgais kanāls) ekonomikas apskatnieki secina, ka sankcijas pret Krieviju darbojas. Konkrēti tiek pieminēts civilās aviācijas sektors, kurā aviācijas detaļu trūkuma dēļ krīze turpina paplašināties. Pašmāju ražotāji ražot aizvietojošu oriģinālam produkciju tā arī nav uzsākuši. Krievijas pasažieru lidmašīnu projekti Superjet (lokalizētais variants bez importa dzinējiem un citām iekārtām) un MS21 tā arī nav ražošanā uzsākti. Savukārt atslēgšana no Swift maksājumu sistēmas radījusi nepieciešamību veikt ārvalstu maksājumus apejot sistēmu, kas noved pie operāciju sadārdzinājuma, kas savukārt noved pie beigu cenu kāpuma.

Kremlim lojālais Telegram kanāls RGMZ secina, ka Centrālās bankas procentu likme ietekmē lielo uzņēmumu ražošanas spējas. Tāpat kanāls atzīmē, ka Krievijas uzņēmēji pieņem, ka 2025.gada inflācijas rādītāji būs virs 10%, lai gan Centrālās bankas oficiālā prognoze prognozē tikai 5%.

Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centrs (Krievijas iestāde) brīdina par plaša mēroga korporatīvo bankrotu draudiem Krievijas ekonomikā. Vairāk nekā 20% apstrādes rūpniecības uzņēmumiem pelņas nodokļa procentu slogs atradās riska zonā un pārsniedz 2/3 no pirmsnodokļu peļņas. Pirms gada šis rādītājs bija divreiz mazāks.

2024.gada beigās Rosteh vadītājs Čemezovs pauda bažas, ka pastāv risks zaudēt eksporta spējas ilga (gads un vairāk) ražošanas cikla mašīnbūves produkcijai (galvenais mašīnbūves eksporta elements). Pasūtītājs kā ierasts apmaksā 20-30% no pasūtījuma summas, pārējais jāņem kredītā. Tā kā Centrālās bankas kredīta likmes procents ir augsts, tad šādi kontrakti uzņēmumiem jau kļūst par zaudējumus nesošiem. Šie darījumi ietver tādu produkciju kā aviācija, apbruņojums, kuģubūve u.c..

Telegram kanāls Mobilizacionnaja ekonomika atzīst, ka Krievijas uzņēmumi ņem kredītus nevis ieguldījumiem ražošanas attīstībā, bet apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, kas nepieciešami jau ņemto kredītu apkalpošanai. Arī Krievijas Centrālā banka atzīst, ka ražotāji pārgājuši uz 100% pasūtījumu priekšapmaksas politiku.

Krievijas lauksaimniecības tehnikas būves uzņēmuma Rostseļmaš īpašnieks K.Babkins intervijā atzinis, ka kopš 2022.gada importa aizstāšana un vietējās ražošanas pieaugums nav noticis. Imports no Rietumvalstīm aizstāts ar importu no Ķīnas un Indijas. Pat rezerves daļas esot izdevīgāk ievest no Indijas, nekā pirkt no vietējā ražotāja. Krievijā ražošanas izmaksas esot dārgākas nekā Ķīnā, Indijā, pat par 30%. Tas esot saistīts ar valsts nodokļu politiku.

Telegram kanāls Ekonomičeskij sovet LDPR, atsaucoties uz izdevumu „Komersant”, raksta, ka problēmas samilzušas kravas transporta līzinga biznesā. 2024.gadā līzinga noformēšanas maksājumi pieauguši par 30%, bet ikmēneša izmaksas dubultojušās. Līzinga kompānijām jau esot atgrieztas tūkstošiem kravas automašīnas. Autopārvadātāju asociācijā atzīmē, ka pārvadājumu tirgus sabrucis 2024.gada novembrī, sakarā ar strauju pārvadājumu pieprasījuma kritumu. Atsevišķi uzņēmēji kravas pārvadājumu tarifus samazinājuši par 40-50%, tādējādi izspiežot no tirgus tos pārvadātājus, kuri nevar atļauties šādu mākslīgu samazinājumu. Rezultātā 40-50% sīko pārvadātāju saskaras vai gada laikā saskarsies ar bankrotiem.

Tāds krievu nacisma piekritējs kā Maksims Kalašņikovs savā Telegram kanālā raksta, ka „krīt” tādas ekonomikas nozares kā mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, lauksaimniecība u.c.. Viņš piemin, ka Krievijas rūpniecības un uzņēmēju savienības kongresā, kurā uzstājies arī Putins, tika runāts par maksājumu aizturēšanas krīzi, ko atceras kā ļaunu murgu vēl no 90-tajiem.

Secinājumi. Karš ar Ukrainu, kas bija ieplānots kā ātra varas maiņas operācija Ukrainā, ieviesto ekonomisko sankciju rezultātā saēd Krievijas ekonomiku. Vai iespējams pēkšņs ekonomikas sabrukums vienā dienā – visticamāk, ka nē. Ka redzam no publikācijām, tad ekonomikas sektoros rodas problēmas, kuras nemazinās, bet pieaug. Vieni sektori parauj līdzi citus sektorus. Jā, militārajai industrijai tika novirzīti ievērojami līdzekļi, kas ļāva sakāpināt īsā ražošanas cikla produkcijas apmērus. Tomēr ieilgušā kara dēļ ražošanas līdzekļu nolietošanās prasa pastāvīgu resursu piesaisti, savukārt peļņu šī industrija valstij esošajā situācijā nenes. Ārvalstu investīciju un kredītu apciršana, kapitāla izplūšana no Krievijas, kopš 2024.gada jau ar pieaugošu intensitāti rada ekonomikas kritumu. Saprotams, ka Ukrainas pieaugošās dziļo triecienu spējas pa rūpniecības objektiem rada nepieciešamību meklēt investīcijas sagrautā atjaunošanai, nevis investēšanai attīstībā. Krievijai bīstamākā tendence, kā jau tika pieminēts, ir maksājumu aizturēšana, kuru piedzīvoja jau 90-tajos gados. Tiesa, tad būtiska bija ārvalstu palidzība „jaunās demokrātijas” atbalstam. Šajā situācijā šādas ārvalstu palīdzības nebūs, tomēr kremļa režīms kā prasmīgs reketieris var izmantot kara iesaldēšanu apmaiņā pret sankciju atcelšanu, kas saprotams, attieksies arī uz ārvalstu kredītu pieejamību. Pašlaik izskatās, ka Trampa administrācija tiek šantažēta ar piedāvājumu kara izbeigšanai pret sankciju atcelšanu. Turklāt sankcijas vispirms, karadarbība pēc tam. Ukraiņu analīze pasaka diezgan skaidri, ka „pareizā” apbruņojuma pielietošana pret Krieviju, ļoti pasteidzinātu ekonomikas problēmu pieaugumu un vēlmi karu izbeigt jau iekšpolitiskās nestabilitātes dēļ, bet Ukrainas un tās atbalstītāju spējas iegūt šādu apbruņojumu pietiekamā apjomā joprojām ir limitētas. Saprotams, ka runa ir par tāldarbības raķešu ieročiem, kuru trūkumu mēģina aizstāt ar droniem.

Latvijas situācija. Šajā sakarā rodas arī domas par Latvijas militārās drošības perspektīvu. Var būvēt bruņutransportierus „Patria”, veidot “dronu armiju” (šobrīd gan tikai uz papīra un aizsardzības ministra tviterī), taču efektīvākais veids, kā pretdarboties Krievijai, ir tās infrastruktūras graušanas spēju attīstīšana. Šobrīd to visefektīvāk var nodrošināt aviācija un balistisko raķešu esamība. Raķešu palaišanas sistēmu izvietošana lielā skaitā Baltijas valstīs potenciālajam agresoram liktu pārdomāt iespējamos darbības scenārijus, ņemot vērā, ka tā aizmugure un nodrošinājuma spējas attālums vairs nepasargātu. Līdz ar to būtu prātīgi apsvērt ar iespējamiem partneriem šādu apbruņojuma sistēmu ražošanas kooperāciju.