Krievu oligarhiem pie kājas sankcijas: Eiropā bizness iet no rokas
- Taisnība Raksta
- Jan 17
- 8 min read
Updated: Jan 21
Tās kompānijas, kuru akcionāri ir Vladimiram Putinam pietuvināti miljardieri, neskatoties uz sankcijām un publisko nosodījumu, 2024. gadā un visticamāk arī šodien turpina eksportēt preci uz Rietumiem. The Insider pētnieki ir noskaidrojuši, ka pat tās personas, kas atrodas sankciju sarakstos, ir labi nopelnījušas slēdzot darījumus Eiropas Savienības valstīs pagājušajā gadā. Šajā gadījumā tiek veiksmīgi izmantots “caurums likumā”, redziet, ja krievu biznesmenim, kurš ir pakļauts sankcijām, attiecīgajā uzņēmumā pieder mazāk par 50% akciju, tad sankcijas uz šo uzņēmumu neattiecas. Līdz ar to 2024. gadā paši treknākie Kremļa oligarhi, piemēram, Genādijs Timčenko, Ališers Usmanovs, Oļegs Deripaska un vēl viens otrs “morālais kroplis” darījumos ar Eiropas valstīm ir guvuši miljardiem lielu peļņu.
Oļegs Deripaska
Ja kāds no krievu biznesmeņiem nonāk sankciju sarakstos, tas nenozīmē to, ka uzreiz un pilnā apmērā tiek iesaldēti šīs personas aktīvi. Izrādās, ka tiek ierobežota tikai to kompāniju darbība, kurās sankcionētajai personai pieder vismaz 50% akciju. Vēl ir otra iespēja apturēt attiecīgās kompānijas darbību, ja ir sankcionēti vairāki tās īpašnieki un tiem kopā pieder vismaz puse kompānijas.
Eiropas Savienības dokumentos ir rakstīts, ka gadījumā, ja kompānija pieder vairākiem akcionāriem, bet divi no tiem atrodas sankciju sarakstos un tiem kopā pieder vismaz 50% attiecīgās kompānijas, tad šī kompānija skaitās zem sankcijām. Savukārt, ja tiem piederētu tikai 49,99999999999% akciju – tad neko darīt, sankcijas uz šo kompāniju neattiecas. Tāpēc Kremļa oligarhi velti netērē laiku un samazina sev piederošo akciju daļas savās kompānijās, kā to piemēram ir izdarījis bēdīgi slavenais Oļegs Deripaska. Viņš “atbrīvojās” no liekajām īpašumtiesībām En+ un Rusal kompānijās.
Šodien Deripaskam En+ kompānijā pieder 35% tās daļas. Savukārt En+ kompānijai pieder gandrīz 57% Rusal kompānijas. Jūs taču zināt, ka agresorvalsts kompānija Rusal ražo ļoti daudz alumīnija.
O.Deripaskas saistība ar Latviju. Kā jau lielākā daļā KF oligarhi un organizētās noziedzības pārstāvji, tad arī Deripaska bija izvēlējies tieši Latvijas finanšu sektora atvērtību un pretimnākšanu KF oligarhu finanšu mahinācijām un naudas atmazgāšanas operācijām. Deripaska ilgus gadus primāri izamntoja “Expobank” savām mahinācijām – tika pirkti nekustamie un kustamie īpašumi, kā arī atmaksāti dažādi dārgi pakalpojumi u.c. Pēc tam šī banka pievienojās “Signet bank”, kas arī apkalpo kremļa oligarhus. Ar lielu ticamību var apgalvot, ka Derpiska joprojām izmanto Latvijas bankas savām finanšu mahinācijām, bet attiecīgās bankas, protams, slēpj šo informāciju.
Arī otrs lielākais Rusal akcionārs Viktors Vekselbergs izvairās no Eiropas Savienības sankcijām un turpina nodarboties ar uzņēmējdarbību Eiropā. Dīvaini, ka šis biedrs joprojām netiek nekādi sodīts, neskatoties uz to, ka viņš turpina atklāti tikties ar Putinu kara laikā, un oligarham piederošās kompānijas turpina piedalīties to raķešu ražošanā, ar kurām pēc tam tiek bombardēta Ukraina.
V.Vakselberga saistība ar Latviju. Šim oligarham ir cieša un sena attiecību vēsture ar Latviju, un jāatdzīst, ļoti pozitīva no Vakselberga pozīcijām lūkojoties. Minēsim vienu ļoti krāšņu piemēru kā Vakselbergs ar Aigars Kalviša atbalstu smagi noslauca Latvijas valsti. Vladimira Vaškeviča sieve Vilkaste savā laikā iegādājās zemi Čiekurkalnā (tur kur tagad atrodas VID ēka) un vēlāk šo šo zemi paŗdeva ar Vekselbergu saistītajai SIA “Mežaparks SPV” par 42,3 miljoniem eiro. Pēc pusotra gada Aigara Kalvīša vadītā valdība nolēma, ka tieši uz šīs zemes ir būvējama VID jaunā ēka. Būvniecības organizēšanas konkursā uzvarēja speciāli dibināts kopuzņēmums “Biroju Centrs Ezerparks”, kurā 68,5% faktiski pieder Vekselbergam. Uzņēmumam ēku ne tikai uzticēja uzbūvēt, bet arī pēc tam apsaimniekot 30 gadu garumā. Par šo telpu īrēšanu valsts Vekselberga uzņēmumam divus gadus maksāja 6,38 miljonus eiro gadā. Iejaucās Valsts kontrole, un viss beidzās ar to, ka valsts no Vekselberga šo īpašumu atpirka par 21,7 miljoniem eiro, samaksājot arī 60 miljonus lielo parādu bankai. Vakselbergam joprojām ir dažādas biznesa intereses Latvijā un neviens viņam viņas netraucē šeit realizēt.
Tikai 2024. gada pirmajā pusgadā Rusal Eiropā nopelnīja 1,3 miljardus USD. Turklāt Rusal kompānijai ir savas rūpnīcas Zviedrijā – Kubikenborg Aluminium AB, Īrijā – Aughinish Alumina, Vācijā – Aluminium Rheinfelden un Itālijā – Eurallumina.
Rusal savu produkciju eksportē no Krievijas uz Eiropu galvenokārt caur Zviedrijā esošo meitas kompāniju RS International GmbH. 2024. gadā caur šo kompāniju Eiropā tika ievesta produkcija no Bratskas alumīnija rūpnīcas un Rusal URAL kompānijas. Cik zināms, asiņainais alumīnijs 2024. gadā tika piegādāts patērētājiem Vācijā, Austrijā, Francijā, Nīderlandē, Itālijā, Slovākijā, Horvātijā, Polijā, Spānijā un diemžēl arī Igaunijā.
Pateicoties tikai vienīgi vien šai firmai Zviedrijā, Deripaska 2024. gada pirmajā pusē Eiropā ieveda alumīnija produkciju vairāk kā 100 miljonu USD vērtībā. Tas vēl nav viss, Deripaskas asiņainais alumīnijs Eiropā ienāk caur kompānijām Apvienotajos Arābu Emirātos (Al Plus Global DMCC), Spānijā (C. Steinweg-Iberia S.L.) un vairākiem citiem piegādātājiem.
Nav noslēpums, ka Deripaska kā centrālā persona ir bijis iesaistīts virknē skandālu saistībā ar korupciju augstākajā “krievijas” valsts līmenī. Piemēram, skandālā ar krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
The Insider izdevās noskaidrot, ka Deripaskam ir krievijas diplomātiskā pase un ka viņam apejot sankcijas ir izdevies iegādāties Francijā ražotu privāto lidmašīnu.
Vēl brīdi pirms krievu okupantu iebrukuma Ukrainā Putins apsolīja nodrošināt valsts (krievijas) atbalstu Bratskas alumīnija rūpnīcas modernizēšanā. Sanāk apmēram tā – Eiropas Savienība samaksā par krievu alumīniju apejot pašas noteiktās sankcijas, bet par nopelnīto naudu Deripaska uztur paša PMK, kas savukārt mēģina okupēt Ukrainu.
Saskaņā ar Forbes Deripaskas turība kopš krievu okupantu iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ir pieaugusi vismaz par pusotru reizi. Forbes ziņo, ka Deripaska bagātība ir mērāma 2,8 miljardu USD apmērā.
Ališers Usmanovs
Vēl viens veids kā sankcionētie krievu okupanti pasargāt savu biznesu no sankcijām, ir vienkārši pārrakstot sev piederošās daļas uz kompāniju menedžeru, radinieku un pakļauto vārdiem atrunājot iespēju tās atpirkt atpakaļ, kad pienāks labāki laiki.
Izskatās, ka līdzīgu sankciju apiešanu shēmu ir izvēlējies “jūrmalnieks” Ališers Usmanovs. Arī viņš ir samazinājis sev piederošo daļu kompānijā USM. Šobrīd partijas Jedinaja Rossija priekšsēdētaja Dmitrija Medvedeva tuvajam draugam Ališeram pieder ne vairāk, ne mazāk, tikai nepieciešamie 49% šīs kompānijas. Kā teikt, USM juristi visu sakārtoja un nomierināja Usmanovu, ka nav vērts satraukties par Eiropas uzliktajām sankcijām, jo sankcijas neskars holdinga darbību.
USM holdingam daļēji pieder Metalloinvest, kas ir lielāka dzelzs rūdas ieguves kompānija krievijā un visā NVS. Arī kompānija Metalloinvest eksportē savu produkciju uz Eiropas valstīm!
2024. gada pirmajā pusgadā Lebeģinskas kalnrūpniecības kombināts pārdeva Itālijas, Spānijas un Polijas patērētājiem produkciju 150 miljonu USD vērtībā. Dzelzs rūdas briketes uz Rietumiem tika vestas caur Uzbekistānas (Orex Intertrade) un Dubaijas (BFM Steel Trading) kompānijām.
Vēl viens Usmanova kolēģis no Metalloinvest ir krievijas Valsts Domes deputāts Andrejs Skočs. Arī viņa vārds ir iekļauts sankciju sarakstos, bet viņam piederošais bizness ir noformēts uz tēva Vladimira un meitas Varvaras vārdiem. Protams, ka Vladimiram un Varvarai no Eiropas sankcijām nav jābaidās. Turklāt krievijas Domes deputāta meitai ir Kipras pilsonība un viņa, visticamāk, ir laimīgi apprecējusies ar krievijas pirmo vice premjera Denisa Manturova dēlu. Līdz ar to Skoču un arī Usmanovu ģimeņu biznesam ir Krievijas valdības un paša Manturova personīga svētība.
Kopš krievu pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Usmanovu un Skoču ģimeņu labklājība ir tikai pieaugusi, attiecīgi līdz 13,4 miljardiem USD un 6,7 miljardiem USD. Kopā Usmanovs un Skočs pa kara laiku ir kļuvuši bagātāki par 4 miljardiem USD.
A.Usmanova saistība ar Latviju. 2014.gadā A.Usmanovs (formāli viņa sieve) iegādājās nekustamo īpašumu Jūrmalā, Kāpu iela 51. Usmanova ģimenei patika izamntot savu laik ļoti ērtās “zelta vīzas” (termiņuzturēšanās atļaujas). Arī Usmanova māsa nopirka īpašumu Jūrmalā.
Andrejs Gurjevs un Vladimirs Litviņenko (Putina disertācijas autors)
Fosagro ir lielākais minerālmēslu ražotājs krievijā. Sankciju sarakstos iekļautā krievu oligarha Andreja Gurjeva ģimenei pieder 48,5% šīs kompānijas.
Starp citu, Gurjevs ir Mihaila Hodorkovska bijušais partneris. Viņi iepazinās 1980-to gadu beigās, kad kopā strādāja Frunzes rajona komjaunatnes komitejā. Pēc Menatepa izveidošanas Hodorkovskis Gurjevam piedāvāja nodarboties ar nekustamo īpašumu privatizāciju. 1994. gadā, kad Menatepa struktūras bija veiksmīgi privatizējušas Apatit, Hodorkovskis iecēla Gurjevu par attiecīgās kompānijas vadītāju.
Ar laiku Gurjevs kļuva par Jedinaja Rossija locekli un gandrīz 12 gadus (no 2001. līdz 2013.) bija Federācijas Padomes loceklis. Interesanti ir tas, ka Hodorkovska arests neatstāja nekādu negatīvu ietekmi uz Gurjeva karjeru, jo burtiski uzreiz viņam uzradās ne mazāk interesants biznesa partneris – Pēterburgas kalnrūpniecības universitātes rektors Vladimirs Litviņenko, kurš ir slavens ar to, ka ir patiesais Putina disertācijas autors.
Tā paša Litviņenko vadībā Putins arī aizstāvēja “savu” disertāciju, bet jau brīdi vēlāk Litviņenko tika iecelts par Putina priekšvēlēšanu kampaņas štābu priekšnieku Pēterburgā 2000.,2004.,2012. un 2018. gadā. Savukārt 2024. gada vēlēšanu laikā Litviņenko bija Putina uzticamības persona. Gurjevs ar Litviņenko ir pazīstami jau kopš 2000-šo gadu sākuma. “Man liekas, ka viņu paņēma darbā Fosagro komoānijā, lai parādītu attiecīgās struktūras lojalitāti Putinam,” teica Litviņenko meita.
Ne Litviņenko, ne viņa dzīvesbiedre Tatjana, kurai viņš 2022. gadā nodeva vairāk kā 20% Fosagro akciju, nav pakļauti Eiropas sankcijām. Līdz ar to Fosagro bez problēmām eksportē savu produkciju uz Eiropu.
Saskaņā ar The Insider iegūtajiem muitas datiem uzņēmums Apatit piegādā fosfātus un citu produkciju patērētajiem Nīderlandē, Ungārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā un Rumānijā. Turklāt piegādes notiek ar Fosagro Šveices meitas uzņēmuma (PureFert Trading AG) un Serbijas (Purefert Balkans D.O.O.), Vācijas (PureFert Deutschland GmbH), Francijas (Purefert France SAS) un Ungārijas (Bige Holding Kft) kompāniju starpniecību.
Tirdzniecība ar minerālmēsliem kara laikā ir ļoti ienesīga nodarbe Putina draugam. Vladimira Litviņenko labklājība kopš iebrukuma Ukrainā ir divkāršojusies, sasniedzot 3 miljardus USD.
Eiropai krievijas minerālmēslus piegādā arī krievu oligarha Andreja Meļņičenko kompānija Evrohim. Arī viņš pēc nokļūšanas sankciju sarakstos ir samazinājis sev piederošo daļu skaitu kompānijā. Piemēram, 2024. gada aprīlī krievu kompānija EvroHim-Severo-Zapad piegādāja Beļģijai 23 tonnas amonjaka.
2024. gada aprīlī, kā redzams iegūtajos muitas dokumentos, Kovdorskas kalnrūpniecības kombināts piegādāja apatīta koncentrātu 5 miljonu USD vērtībā Evrohim meitas uzņēmumam Lietuvā AB Lifosa. Turklāt Meļņičenko kompānija eksportē produkciju uz Slovēniju, Itāliju, Franciju, Rumāniju, Grieķiju, Vāciju un Spāniju.
Romāns Abramovičs
Romāna Abramoviča trīs meitām un dēlam pieder īpašums Sentropē. Abramoviča kompānija Evraz eksportē uz Franciju Ņižņijtagilas metalurģiskā kombināta produkciju.
Abramovičam oficiāli pieder 28,64% Evraz kompānijas akciju. Evraz savu produkciju 2024. gadā piegādāja arī uz Čehiju. Penoksīda vanādijs tika piegādāts firmai Czech Vanadium. Tā ir čehu rūpnīca, kura paziņoja, ka ir izstājusies no Evraz koncerna, kaut gan turpina saņemt produkciju no Abramoviča, par to liecina iegūtie muitas papīri.
Abramovičs ir “mazais” akcionārs arī Nornikel kompānijā. Viņš šajā kompānijā ir kā garantija vienošanai, kas slēgta starp diviem citiem akcionāriem – Vladimiru Potaņinu un Oļegu Deripasku. Interesanti ir tas, ka lielākais Nornikel akcionārs Potaņins netiek aplikts ar Eiropas sankcijām, tāpēc krievijas kalnrūpniecības lielāka kompānija ne tikai eksportē produkciju no krievijas, bet arī nodarbojas ar ražošanu pašā Eiropas teritorijā.
Genādijs Timčenko
Putina “naudas maks” Timčenko ir miljardiera Leonīda Mihelsona jaunākais biznesa partneris. Timčenko pieder daļas kompānijās Novatek (23,49%) un Sibur (17%). Patiesais kompāniju īpašnieks Mihelsons nav iekļauts sankciju sarakstos, tāpēc arī šo kompāniju darbība, no kurām Timčenko gūst ienākumus, netiek ierobežota.
The Insider jau rakstīja par to kā Putinam pietuvinātā kompānija Sibur izmantojot meitas uzņēmumu Austrijā SIBUR International GmbH eksportē produkciju uz Eiropu. Pēc attiecīgas izmeklēšanas, Austrija iesaldēja Putina draugu kompānijas bankas kontus. Bet Sibur tiesāšanās ceļā izdevās atcelt sankcijas, jo tika pierādīts, ka sankciju sarakstos iekļautajiem akcionāriem pieder mazāk kā 50% kompānijas.
Mihelsonam izdodas izvairīties no Eiropas Savienības sankcijām, pat neskatoties uz to, ka Putina znots Jevgēņijs Nagornijs vēl tikai nesen tika iecelts par Novatek gāzes cauruļvada būvniecības kuratoru Murmanskas apgabalā. Nepietiek arī ar to, ka Mihelsons sponsorē krievu brīvprātīgo dalību karā pret Ukrainu.
Putina māsīcas dēls Mihails Šelomovs ir vēl viens Sibur kompānijas mazais akcionārs, kurš nav pakļauts sankcijām un tāpēc tas nezinot lielu bēdu palīdz radiniekam slēpt aktīvus un apiet uzliktās sankcijas. Neskatoties uz to, ka visiem ir labi zināms par Šelomova nozīmīgo lomu Putina korupcijas shēmās, tikai Lielbritānija ir iekļāvusi šo personu savos sankciju sarakstos.
Rūpnīca Kriogaz-Visock, kuras īpašnieki ir uzņēmums Novatek un Gazprombank, 2024. gadā, izmantojot Šveices kompāniju NOVATEK Gas and Power Asia Pte, piegādāja sašķidrināto dabas gāzi Beļģijai. Savukārt NHTK, kas ir Sibur meitas uzņēmums, 2024. gadā piegādāja Putina draugu kompāniju produkciju uz Maltu, Poliju, Latviju, Nīderlandi, Slovākiju, Rumāniju, Ungāriju un citām Eiropas valstīm. Cik zināms, tad 2024.gada pirmajā pusgadā NHTK uz Eiropas valstīm eksportēja produkciju 119 miljonu USD vērtībā.
G.Timčenko saistība ar Latviju. Viens no vadošajiem KF naftas uzņēmumiem ir “Surgutņeftegaz”, kura vadībā ir G.Timčenko. Šī uzņēmuma vadošs darbinieks Genādijs Burcevs ieguldījis ievērojamus naudas līdzekļus dažādos Latvijas nekustamo īpašumu projektos, piemēram, ciemats “Green Village” Babītes novadā. Burceva sieva ieguva uzturēšanās atļauju par to, ka iegādājās īpašumu Piņķos, Salienas ciematā. Tas ir projekts, ko savulaik attīstīja vairāki politbiznesmeņi, ieskaitot Aināru Šleseru. Caur Burcevu notiek daudzu ietekmīgu Kremļa oligarhu finanšu aktīvu legalizācija, tostarp arī Latvijā.
SECINĀJUMS: ES noteiktais, ka „sankcijas” neskar uzņēmumu, ja tā kontrolpakete (vismaz 51% īpašumdaļu) nepieder sankcionētai personai ir absolūti nejēdzīgs un butaforisks. Kā tas daudz kārt ir konstatēts, tad krievu oligarhiem nav nekādu problēmu šīs akcijas pārrakstīt uz citu vārdiem. Tas parāda, ka ES nemaz nevēlas vērst reālas sankcijas pret KF oligarhiem un šis viss ir tikai teātris. It kā kaut ko darām, bet tikai nedaudz, lai neskar lielās biznesa intereses. ES ir gatava naudu apmainīt pret Ukrainas brīvību un arī drošu Eiropas nākotni. Pieredze rāda, ka tādas savienības ilgi nepastāvēs, kas ir gatavas tik viegli savus principus pārdot.
Avoti:
Comments