Lielais Vašingtonas blīkšķis

Aizvadīts spriedzes pilnais 2025.gada februāra mēnesis. Ukrainas kara frontē būtiskas izmaiņas tas nenesa. Kara statistika rāda, ka februārī Krievijas karaspēks okupējis vēl 189km² Ukrainas teritorijas, taču tas ir viens no zemākajiem ikmēneša rādītājiem kopš 2024.gada jūlija. Dzīvā spēka zaudējumi krievu pusē februāri sasnieguši apmēram 37 000 no ierindas izsisto, statistiski – 190 karavīri jeb apmēram divas rotas uz vienu km². 2024.gadā šis rādītājs bija 124 karavīri uz vienu okupēto km², bet 2025.gada janvārī jau 148 zaudēti karavīri uz km². Statistika nepielūdzami norāda uz zaudējumu pieaugumu krievu pusē. Statistikas informācija par ukraiņu zaudējumiem no Ukrainas puses saprotamu iemeslu dēļ netiek publiskota, savukārt kremļa informācijai ticēt nav iespējams. Secinājums ir acīmredzams – okupējot teritorijas saglabājas tendence zaudējumu pieaugumam. Tas lielā mērā saistīts ar masveidīgo dronu pielietošanu no abām pusēm, saprotams, ka uzbrucēji pārvietojoties apvidū ir ievērojami vairāk pakļauti dronu un artilērijas uzbrukumiem. Papildu tam visuresošās mīnas un bruņutehnikas katastrofāls trūkums. Tiek atzīmēts, ka pašlaik FPV dronu skaits sasniedz tādus apmērus, ka uz vienu karavīru medības rīko pat divi operatori. Kara vidusposmā FPV ierobežotā skaita dēļ uzbrukumu ar dronu īstenoja tikai pa personāla grupu, individuālus karavīrus „neaiztiekot”.

Par krievu kaujas tehnikas zaudējumiem februāra mēneša statistika saka sekojošo:

• kaujas tanki – 320 jeb 1,6 uz km²,

• bruņotās kaujas mašīnas – 581 jeb 3 uz km²,

• stobru artilērijas sistēmas – 1354 jeb 7 uz km²,

• autotransports – 3365 tehnikas vienības jeb 17 uz km².

Lielie zaudējumi jau noveduši Krievijas Bruņotos spēkus nodrošinājuma krīzē.

Tomēr jāatzīmē, ka krievi intensificējuši teroristiskos gaisa uzbrukumus Ukrainai. „Shahed” skaits, ko izmanto ikdienas triecieniem ir teju dubultojies salīdzinot ar decembri-janvāri. Mērķis ir skaidrs – radīt Ukrainā iekšpolitisko krīzi, nespējot gūt iedomātos panākumus kaujaslaukā. Tai pat laikā aizvadītajā nedēļā notika divi veiksmīgi Ukrainas dronu triecieni pa Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcu un Tuapses ostu.

Drošības politikas lauciņā aizvadītā nedēļa turpināja vārīties kā tvaika katls, kas nosacīti „eksplodēja” aizvadītajā piektdienā.

ANO Drošības padome pirmdien pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā netika kritizēta Maskavas agresija pret Kijivu.

Rezolūcija "Ceļš uz mieru" ("The Path to Peace") tika pieņemta ar 10 balsīm "par", nevienai DP loceklei nebalsojot pret un piecām atturoties. Starp DP loceklēm, kas balsoja "par", bija ASV, Krievija un Ķīna. Rezolūcija "aicina uz ātru konflikta izbeigšanu", nevainojot Krieviju tā uzsākšanā un nepieprasot Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām Ukrainas teritorijām. Kā tas izskatās cilvēkam no malas – viss Krievijas interesēs.

Saprotams, ka nedēļas nogale ir piepildīta ar atmosfēru, kas iestājās pēc Zeļenska un Trampa sarunām Ovālajā kabinetā.

Kāda tad bija situācija pirms šīs „liktenīgās” tikšanās. Pēc Trampa oficiālās stāšanās amatā iepriekš solītā tūlītējā miera panākšana nenotika. Notika ASV un Krievijas sarunvedēju tikšanās, kas Trampa administrācijai lika saprast, ka kremļa nosacījumi un ultimāti attiecībā pret Ukrainu paliek spēkā, un kremlis netaisās pārtraukt karadarbību, faktiski pieprasot Ukrainas kapitulāciju. Nekādi kompromisi no kremļa puses netika izskatīti. Tā vietā kremlis sāka piedāvāt „izdevīgus komerciālus darījumus” Trampa administrācijai, ņemot vērā, ka Trampa administrācija kā savas politikas stūrakmeni ir izsludinājusi politiski-finansiālus darījumus un amerikāņu resursu sargāšanu.

Šajā situācijā Tramps sāka justies neērti - respektīvi viņa autoritāte, kas bija arī viens no priekšvēlēšanu kampaņas vadmotīviem, netiek respektēta. Šajā situācijā, lai ķertos pie pārbaudītiem un efektīviem līdzekļiem – ieročiem Ukrainai, Trampa administrācija metās uzbrukumā nosacīti vājākajam konfliktā – Ukrainai un konkrēti tās prezidentam. Saprotams, ka tas izraisīja starptautisku rezonansi un šoku par situāciju, ka ASV prezidents var arī atklāti melot un blefot. Tas kaut kādā mērā Trampa establišmentam lika aprauties. Atkārtoti tika sagatavots iepriekš neparakstītais līgums ar Ukrainu par dabas resursu ekspluatāciju, kas tika raksturots kā vairāk deklaratīvs un neuzspiedošs, atšķirībā no pirmā varianta. Pie tam Tramps visos veidos skaidroja, ka līgums paredz jau ieguldīto resursu apmaksu, un nav vienošanās par palīdzības turpināšanu. Paralēli Trampa medijs Fox News veica pastiprinātu informācijas kampaņu, kurā slavēja šāda līguma sagatavošanu. Arī Trampa retorika pret Zeļenski izmainījās. Viņš no diktatora kļuva par labāko Ukrainas prezidentu. Notika Eiropas līderu – Francijas prezidenta un britu premjera vizītes Baltajā Namā, kurās faktiski netika panākts apstiprinājums ASV millitārajam atbalstam Eiropai un Ukrainai. Kā stāstīja informēti avoti, Tramps nav vēlējies pieņemt Zeļenski Baltajā Namā, taču Eiropas līderi esot pierunājuši to darīt.

Nianses par tikšanās nosacījumiem arī runā pašas par sevi. Esot bijis piekodināts, lai Ukrainas delegācija ierodas oficiālos uzvalkos. Ir zināms, ka Ukrainas prezidents līdz kara izbeigšanai ir pieņēmis lēmumu ģērbties tikai neoficiāli (tā teikt lauku formā), tādējādi arī simboliski vēstot politiskajā vidē, ka Ukrainā nav normālas situācijas, tur notiek karš. Sagaidot V.Zeļenski pie Baltā Nama ieejas Tramps atļāvās nokomentēt Zeļenska apģērbu, kas jau norādīja par Trampa attieksmi pret Zeļenski. Tikšanās Ovālajā kabinetā arī tika organizēta netipiskā veidā – sarunas notika publiski, masu mediju objektīvu priekšā. Tā normāli tas netiek darīts, jo medijiem tiek organizēta preses konference pēc sarunu noslēguma. Šoreiz tas notika it kā apvienoti, gan sarunas, gan preses konference. Kāda no klātesošajām amatpersonām vēlreiz pārmetoši pieskarās Zeļenska apģerba jautājumam, ar norādi, kā tā esot necieņas izrādīšana.

Trampa attieksme pret uzvalkiem

Šādas organizācijas rezultātā, saprotams, ka spriedze Ukrainas delegācijai bija dubulta – viens ir diskutēt aiz slēgtām durvīm, kas cits atrastiem tiešā objektīvu priekšā. Zeļenskis mēģināja atspēkot nekorektus apvainojumus Ukrainas un personīgi sevis virzienā, saistībā ar „nepareizo” pieeju kara izbeigšanai. Te jāņem vērā, ka Tramps un viceprezidents Venss runāja ierastajā dzimtajā valodā, bet Zeļenskis runāja sev svešvalodā, kas arī sarunas vedējus nostāda nevienādās pozīcijās. Sarunā iejaucoties Vensam, situācija kļuva īpaši nokaitēta, kas rezultējās ar to, ka līgums par dabas bagātību apsaimniekošanu netika parakstīts, drošības garantijas netika dotas, izveidota diplomātiska spriedze, Zeļenskis apvainots vēlmē turpināt karu un vienkāršiem vārdiem sakot – izraidīts no Baltā Nama. Kremļa uzskatos, vienkārši burvīga aina.

Par Vensu, kuru Masks jau paspēja nodēvēt par nākamo ASV prezidentu. Saprotams, ka informācijas tīmeklī atrodama plaša informācija, par šo darboni, taču ir skaidrs, ka viņš pārstāv ļoti turīgu ar tehnoloģiju biznesu saistītu ASV pilsoņu loku, kuru mērķis iegūt arī politisku varu, atbilstošu finanšu spējām. Ir zināma Vensa saistība ar filozofiskiem virzieniem un kustībām, kas redz varas būtību savādākā izpratnē, nekā varas izpildījums tiek realizēts mūsdienu demokrātiskajā pasaulē. Acīmredzams, ka diktatoriskas varas izpildes metodes ir ļoti simpātiskas šai biznesa grupai, un ir acīmredzams, ka Putina režīms tiek uztverts kā paraugs. Līdz ar to ir loģiski, ka Ukrainas, kura grib pamest šo politisko modeli, atbalsts ir jāpārtrauc. Piektdienas notikumi Baltajā Namā rāda, ka tas tika darīts ar mediju efektu, tādējādi demonstrējot arī savas mērķpolitikas būtību plašākai auditorijai, dodot signālus oponentiem un informējot atbalstītājus. Zīmīga ir Vensa kritika par demokrātijas trūkumu Eiropā, kas, acīmredzot, saistīta ar galēji labējā kandidāta noņemšanu no kandidēšanas prezidenta vēlēšanās Rumānijā. Vēlāk šo arestēja un atrada ap 10miljonus USD skaidrā naudā. No kurienes? Pirmā doma, ka no Krievijas, bet varbūt ka nē...

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss sarkanajā PSRS kreklā

JD Venss jaunības gados. Blakus esošie demonstrē t-kreklus ar uzrakstu par jaunu pasaules kārtību. Pats Venss sajutis vajadzību saistīties ar PSRS, kurā viņš nekad nav bijis, bet totalitārisma ideja acīmredzot liekas simpātiska.....

Atgriežoties Latvijā varam jau konstatēt, ka Trampa idejas atsevišķiem personāžiem šķiet kā labs dīls. Tā piemēram idejām pārbagātais A.Šlesers soctīklos demonstrē T-kreklu ar graujošu uzrakstu a la Trump.... Make Riga Great again. Diez ko simbolizē dūre uz zilajām strīpām...

Par Baltijas valstīm Tramps arī paguva izteikties, tiesa ļoti īsi. Uz jautājumu par ASV atbalstu NATO „austrumu flangam” Tramps atzīmēja, ka tas ir „sarežģīts reģions”, un ka ASV atbalsts tur ir. Te nu jāprasa ar ko reģions ir tik sarežģīts. Tas ka pašlaik atbalsts ir, skaidrs, bet kā būs pēc tam. Diemžēl, bet Trampa izteikumi un domas gājiens ir tikpat „sarežģīti”, kā reģions.

Secinājums galu galā. Eiropa nav tik vāja, ka tas pārāk bieži izskan mediju vidē. Jā, Eiropa nav viena nācija kā ASV, ir daudzas valstis, tradīcijas, vēsture, valodas. Bet vadošajām Eiropas valstīm ir gan kodolspējas, gan tehnoloģijas, gan cilvēku resurss. Aizvadītajos 30 gados Eiropas valstu politika galvenokārt tika orientēta uz sociālās labklājības celšanu, kuru ierobežot ir ļoti nepopulāri, tomēr radušajos apstākļos izmaiņas izdarīt ir iespējams. Mūsdienu karadarbības apstākļos galvenais tomēr nav divīzijas uz zemes, bet karadarbība no gaisa gan ar pilotējamu aviāciju, gan ar bezapkalpes lidaparātiem un raķetēm. Šajā ziņā Eiropas potenciālu nedrīkst nenovērtēt. Cits ļoti būtisks aspekts ir naudas plūsmu kontrole un apstākļu izskaušana, kad ārvalstis var sponsorēt politikas darboņus Eiropā.