NATO vājākais ķēdes posms - 2.daļa

Turpinām analizēt jautājumu par Vācijas „mīlestību” pret KF, kas rada nopietnus draudus NATO aliansei.

Vācijas augsta līmeņa amatpersonu ilgstošā draudzība ar KF jau labu laiku izraisa lielu satraukumu daudzās NATO valstīs. Un šajā gadījumā runa nav tikai par kādiem uzpirktiem politiķiem vai biznesmeņiem, bet arī augsta līmeņa militārpersonām un drošības iestāžu amatpersonām. Ilgus gadus par to tika runāts pa kaktiem pusčukstus sabiedroto starpā, bet pēc KF pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daudzi sabiedrotie jau ir gatavi runāt daudz atklātāk un skaļāk par to, ka vienkārši neuzticas Vācijas dienestiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless (liela autoritāte NATO vidē), kurš beidzot pārtrauca publisko klusēšanu par šo tēmu un tā arī pateica, ka visa Vācijas politika un rīcība ir ļoti caurstrāvota no KF izlūkošanas dienestiem un Vācijas dienesti nav nedz droši, nedz uzticami. Šāds publisks izteikums no tik ietekmīgas amatpersonas NATO vidē par vienu lielākajām un ietekmīgākajām ES/NATO valstīm Vācijā izraisīja diezgan lielu rezonansi. Bijušajam UK aizsardzības ministram vienīgajam no NATO vides bija dūša pateikt to ko daudzi saprot jau ilgi, bet nebija „iekšu” pateikt. Un Benam Vollesam bija absolūta taisnība, jo tas kādos apmēros KF dienesti absolūti netraucēti darbojas Vācijā, izraisa pamatīgu stresu NATO vidē. Par to liecina arī vairākas pēdējo gadu KF spiegu aizturēšanas, kas ir notikušas pēc rietumvalstu spiediena pret Vāciju:

• 2022.gadā tika aizturēts Vācijas izlūkdienesta (BND) darbinieks Karstens L, kurš KF dienestam (FSB) nodeva slepenu informāciju apmaiņā pret naudu (450 000 EUR). Līdz šim nav publiski izskanējusi kāda informācija ir nodota FSB, bet, ņemot vērā ievērojamās naudas summas kādas saņēma Karstens L un viņa līdzdalībnieks tad informācija bija ļoti nopietna. Svarīgi atzīmēt, ka šo spiegu Vācijas dienesti netklāja paši, bet informācija nāca no ASV drošības iestādēm, kas vēlreiz norāda cik vāji strādā Vācijas pretizlūkošana.

• 2023.gadā tika aizturēts Vācijas armijas virsnieks Tomas H, kurš strādāja armijas iepirkuma birojā un nodeva KF vēstniecībai Vācijā informāciju par dažādām Vācijas ieroču sistēmām un to attīstību.

• Noteikti jāpiemin, ka Vācijā darbojas arī ļoti daudz dziļi paslēpto spiegu, jeb kā izlūkdienestu vidē tos sauc par „nelegāļiem”. 2011.gadā Vācijā tika aizturēts kāds pāris Andreas un Heidrun Anschlag, kuri astoņdesmito gadu gadu beigās ar viltotām identitātēm apmetās VFR. Pāris tika arestēts savās mājās Mārburgas pilsētā. Kā norādīja lietas izmeklēšanas prokurori, tad aizturēšanas brīdī Heidrunas kundze sēdēja savā kabinetā pie bezvadu raidītāja, kas saņēma kodētus ziņojumus īsviļņu frekvencē un bija savienots ar kabeli no datora. Saskaņā ar apsūdzību, aizdomās turamie tika apsūdzēti par konfidenciālu dokumentu nodošanu, kas nopirkti no Nīderlandes ārlietu ministrijas amatpersonas, un nodevuši tos Krievijas izlūkdienestiem. Tiek ziņots, ka dokumentos bija slepena informācija par NATO operācijām. Štutgartes tiesā aizstāvības advokāts apstiprināja, ka aizdomās turamie ir Krievijas pilsoņi un viņi ir uzdevušies par Dienvidamerikas izcelsmes Austrijas pilsoņiem pēc ierašanās Vācijā 1988. un 1990. gadā. Pēc notiesājošā sprieduma pāris tika izdoti KF.

Šie ir tikai nedaudzi piemēri, kas ieskicē cik jaudīgi un dziļi KF dienesti darbojas Vācijā. Un par ko pauž satraukumu daudzi rietumvalstu politiķi, augsta līmeņa izlūkdienesta darbinieki, tad KF dienestu iefiltrēšanās dažādās Vācijas politiskajās partijās, bruņotajos spēkos, izlūkdienestos, valsts iestādēs, finanšu iestādēs, sabiedriskajās organizācijas sasniedz un pat pārsniedz aukstā kara gados pieredzētos. Un tas viss ir novedis pie tā, ka daudzi rietumvalstu dienesti vairs nedalās ar informāciju ar Vācijas kolēģiem, jo nav pārliecības par to, ka šī informācija tiks droši glabāta.

Vācijas rīcība Ukrainas kara kontekstā joprojām ļoti daudziem liek uzdot kritiskus jautājumus, kurā pusē ir Vācija. Jau par traģikomisku ir kļuvis gadījums, kad 2022.gadā Vācija bija gatava Ukrainai piegādāt ķiveres un medicīnas līdzekļus brīdī, kad Ukraina prasīja ieročus un munīciju (vēl traģikomiskāk, ka Vācija joprojām nav piegādājusi šīs ķiveres). Joprojām, galvenie iekšējie ES šķēršļu licēji nopietnām sankcijām pret KF ir tieši Vācija.

Salīdzinoši nesenā pagātnē 2016.gadā, kad notikās vēsturiskais Varšavas sammits, kad tika pieņemti daudzi svarīgi lēmumi NATO austrumu flanga stiprināšanai, tad tieši Vācija lika vislielākos šķēršļus, lai tas īstenotos. Tā brīža Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers izteicās šādi: "Tas, ko mums tagad nevajadzētu darīt, ir vēl vairāk saasināt situāciju ar skaļu zobenu grabināšanu un kara celšanu". Un te vēl viens spilgts citāts: "Ikviens, kurš uzskata, ka simboliska tanku parāde uz alianses austrumu robežas radīs drošību, maldās." Turklāt brīdī, kad Šteinmeiers šādi izteica savas domas par NATO politiku viņš bija vispopulārākais Vācijas politiķis ar aptuveni 75 procentu atbalstu. Saskaņā ar tā laika aptaujām pārliecinošs vairākums vāciešu, aptuveni divas trešdaļas, atbalstīja viņa nostāju pret Krieviju. Tikai 9 procenti aptaujāto apstiprināja Berlīnes lēmumu pastiprināt NATO spēkus Baltijā. Diezgan šokējoši skaitļi, kas parāda par to, kas darās vāciešu galvās.

Jānorāda, ka līdzīgu viedokli pauda ne tikai sociāldemokrāti, kuri vēsturiski ir simpatizējuši KF, bet arī Bavārijas Kristīgi sociālās savienības līderi, kas arī atbalstīja Šteinmaiera nostāju:

"CSU atbalsta pret Krieviju vērsto sankciju pakāpenisku atcelšanu," izteicās CSU partijas līderis Horsts Zēhofers. "Sankcijām nevajadzētu būt pastāvīgām. Bloku mentalitāte šiem laikiem nav piemērota”, tā izteicās Zēhofers.

Ņemot vērā milzīgo KF ietekmi Vācijā, kas ir ļoti lielā mārā veicinājusi to, ka ir karš Ukrainā, tad vairākos ietekmīgos ārvalstu masu medijos ir radīti pat topi, kuros ir apkopoti ietekmīgākie KF ietekmes aģenti Vācijā. Lūk neliels uzskaitījums no šīm personām, kas radīs ļoti skaidru priekšstatu par KF ietekmi Vācijā:

Merkele sajūsmā no diktatora Putina ziediem

• Angela Merkele - Neviens vācietis nav atbildīgāks par krīzi Ukrainā kā Merkele. Kā kanclere no 2005. līdz 2021. gadam Merkele bija virzītājspēks piešķirt atteikumu Ukrainai dalībai NATO. Pat pēc Maskavas iebrukuma Gruzijā, tās brutālās bombardēšanas Sīrijā, Krimas aneksijas, kara Donbasā, Nīderlandes lidmašīnas MH-17 notriekšanas, čečenu nemiernieku slepkavības Berlīnes centrā un Alekseja Navaļnija saindēšanas, Merkele uzstāja, ka ar Putinu var samierināties un sarunāties. Viņa bija tik pārliecināta, ka sadarbošanās ar Krieviju ir ceļš uz mieru, ka viņa 2015. gadā deva zaļo gaismu pretrunīgi vērtētajam projektam Nord Stream 2, neskatoties uz Putina Krimas okupāciju un karu Austrumukrainā. Kopš pilna mēroga KF iebrukuma Ukrainā Merkele faktiski ir aizgājusi pagrīdē. Pat vēl 2022.gada pavasarī (pēc atkārtotā KF iebrukuma UA) viņa ar preses pārstāves starpniecību paziņoja, ka atbalsta savu 2008. gadā pieņemto lēmumu bloķēt Ukrainas iestāšanos NATO.

  
  

Šī brīža Vācijas prezidents Frenks Valters Šteinmaiers tiekas ar Putinu (2017)

• Frenks Valters Šteinmaiers - ilggadējs bijušā kanclera Gerharda Šrēdera uzticības cilvēks. Jau no paša sākuma atbalstīja Vācijas enerģētikas aliansi ar Krieviju, izmantojot Nord Stream cauruļvadus. Tāpat kā daudzi sociāldemokrāti, Šteinmeiers apgalvoja, ka projekts garantēs mieru, radot savstarpēju atkarību starp Krieviju un Vāciju. Būdams Merkeles ārlietu ministrs, viņš turpināja virzīt šo līniju, saskaroties ar Maskavas arvien agresīvākajām darbībām.

  
  

  Viņam arī bija galvenā loma, mēģinot uzspiest Ukrainai diplomātiskus risinājumus, jo īpaši tā saukto „Šteinmeiera formulu”, kas nostiprinātu Krievijas ietekmi valstī. Tagad Vācijas prezidents Šteinmeiers nesen atzina, ka kļūdījies, atbalstot Nord Stream, un nepareizi novērtējis Putinu.

  
  

Gerhars Šrēders sarokojas ar Putinu

• Gerhars Šrēders - pēc kanclera amata zaudēšanas Merkelei 2005. gadā Šrēders varēja doties pensijā uz Hannoveri, lai baudītu klusu dzīvi kopā ar ģimeni. Viņa kanclera amata laiks neapšaubāmi bija visveiksmīgākais paaudzes laikā, un viņš, visticamāk, tiktu cienīts kā gudrs vecākais valstsvīrs. Diemžēl, tāpat kā daudzi bijušie politiķi, viņš sekoja naudai. Šrēdera lēmums tikai dažas nedēļas pēc aiziešanas no amata ieņemt „Nord Stream” cauruļvada projekta vadītāju, kuru viņš bija apstiprinājis savās pēdējās dienās kanclera amatā, ierindo viņu klasē „kremļa aģenti”.

  
  

  Vienīgais pozitīvais, ko varētu teikt par Šrēderu, ir tas, ka viņš ir mūžīgi lojāls. Diemžēl viņa lojalitātes objekts ir Putins. Pāra attiecības, kurām pēdējo desmitgažu globālajā politikā nav līdzīgas, būtu smieklīgas, ja tas nebūtu tik traģiski. Varētu būt Šrēderam piedots pirmais Nord Stream cauruļvads. Galu galā daudzi Rietumos kļūdījās par Putinu. Taču tā vietā, lai atkāptos no savas pozīcijas, Šrēders vēl vairāk piekļāvās Kremlim, kļūstot par Krievijas diktatora lielāko aizstāvi Rietumos, un šo lomu viņš turpina spēlēt. Vēsture būs nežēlīga pret šo politiķi.

  
  

Joe Kaeser tikšanās ar Vladimiru Putinu

• Joe Kaeser - ir taisnība, ka Vācijas politiskie līderi uzņemās lielāko daļu atbildības par valsts lētticīgo politiku pret Krieviju, bet ir arī taisnība, ka tas notika lielā mērā „pateicoties” milzīgajama vācu biznesam, kas uz to spieda Vācijas politiķus. Un, iespējams, neviens nespieda spēcīgāk par Joe Kaeser. Būdams inženierzinātņu giganta Siemens izpilddirektors no 2013. līdz 2021. gadam, Joe Kaeser bija nenogurstošs, risinot biznesu Krievijā. Ilgus gadus būdams Siemens izpilddirektors tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem Vācijā. Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Joe Kaeser atteicās atcelt braucienu uz Maskavu, lai viņa privātajā rezidencē sēdētu ar Putinu. Pēc tam Joe Kaeser pamācīja savus kritiķus, sakot, ka viņš nepieļaus, ka "īslaicīgās satricinājumiem ir pārāk liela ietekme uz mūsu ilgtermiņa plāniem". Kēzers nesen atvainojās par izteikumiem, sakot, ka Putins viņu ir piemānījis. "Es biju starp tiem, kas ticēja Vandela Hendeļa principam," viņš sacīja, atsaucoties uz Vācijas stratēģiju mēģināt pārveidot autoritārās valstis, padziļinot tirdzniecības saites.

  
  

• Wolfgang Reitzle - būdams rūpnieciskās gāzes giganta uzņēmuma „Linde” dzinējspēks pēdējo divu desmitgažu laikā, Reitzle iespieda uzņēmumu arvien dziļāk Krievijā. Tikai daži Vācijas vadītāji gadu gaitā bija tik tuvu Putina valdībai kā Reicls, bijušais BMW vadītājs, kurš vispirms bija „Linde” izpilddirektors un pēc tam tās priekšsēdētājs, no amata viņš atkāpās 2022.gada martā. 2021.gadā viņš pārraudzīja vienu no Lindes lielākajiem projektiem, 6 miljardu dolāru darījumu ar Krievijas enerģētikas gigantu Gazprom, lai izveidotu masveida gāzes pārstrādes centru netālu no Krievijas robežas ar Igauniju. Pagaidām uzņēmums pieturas pie projekta. Reitzle ieņem arī Padomes locekļa amatus tādos lielos Vācijas uzņēmumos kā „Deutsche Bank” un „Deutsche Telekom”, kas ir plaši zināmi ar saviem ciešajiem sakariem KF un netaisās šajā ziņā arī neko mainīt.

______________

Lasi mūsu pirmo daļu šeit - NATO vājākais ķēdes posms