Ne viss ir bēglis, kas valsts robežu šķērso

Nāk rudens un atkal mediju un politiķu dienaskārtībā skaļi aktualizēts temats par migrantiem. Būsim godīgi, dzirdētais mūs pat nedaudz pārsteidz, tādēļ nevaram atturēties no iespējas to apskatīt no "Taisnības" puses. Kamēr vieni vēsu prātu un loģisku izpratni runā par to, ka nelegālie imigranti, kurus Latvijas teritorijā spiež iekšā Krievijas un Baltkrievijas režīms, ir hibrīdkara instruments, citi ļaujas iracionālām emocijām, neizprotot lietas būtību – ir bēgļi (piemēram, kara bēgļi) un ir nelegālie imigranti. Un viņi – šie robežu šturmētāji, ir drauds valsts nacionālajai drošībai, ja tas vēl kādam nav skaidrs pēc “Taisnība” raksta par hibrīdkaru izlasīšanas. Iesakām!

Nelegālo imigrantu “krīzes” pirmsākumi mūsu reģionā meklējami 2021. gada augustā, un līdz šim nav rimušies. Vārdu “krīze” rakstām pēdiņās, jo tā ir mākslīgi izraisīta – Baltkrievijas ūsainais tarakāns (Lukašenko) draudēja Eiropai to pārpludināt ar bēgļiem un narkotikām, un draudus, roku rokā ar Krieviju, īsteno joprojām. Kopumā, pateicoties organizētajai noziedzībai, Baltkrievija ir cilvēku tirdzniecības tranzītvalsts un arī mērķa valsts – “tirgotāji” izmanto Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citu valstu iedzīvotājus, nelegāli viņus nodarbinot Krievijā. Shēmā iesaistīti ne tikai starptautiski noziedzības tīkli, bet arī valsts robežsardze un vietējā mafija(1). Tas lieliski saskan ar pirms 3 gadiem uzsākto nelegālo migrantu kontrabandu no Tuvajiem Austrumiem, Centrālāzijas un Āfrikas.

Šogad vien no Latvijas robežas nelegālas šķērsošanas atturēti gandrīz 5000 cilvēku, un sazin cik vēl ir veiksmīgi tikuši pāri un tikuši tālāk. Tādi noteikti ir.

Lai atdzesētu emociju pārņemtos prātus, piedāvājam atgādinājumu par to, kas ir kas:

• Nelikumīgais imigrants ir persona, kura pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi atrodas valsts teritorijā un neplāno lūgt pēc patvēruma (vai cilvēks, kam bēgļa statuss atteikts un kurš no Latvijas nav izceļojis)

  
  

• Bēglis ir cilvēks, kurš savā izcelsmes valstī pakļauts, piemēram, vajāšanas briesmām vai, kā redzam to Ukrainas gadījumā, bēg no kara un prot valstī ne tikai nokļūt izmantojot legālus ceļus, bet arī spēj lūgt pēc patvēruma un, ja ar papīriem viss kārtībā, saņem atļauju Latvijā uzturēties.

Īsāk un kādam, iespējams, saprotamāk – cilvēks, kurš bēg no kara Ukrainā un ierodas Latvijā, lai lūgtu šeit patvērumu un legāli uzturētos, ir bēglis. Cilvēks, kurš samaksājis lielu naudu, lai viņu aizlidinātu uz Krieviju un Baltkrieviju, un aizvestu līdz robežai par solījumu par Vāciju, ir nelegālais imigrants. Ja šie cilvēki gribētu, viņi izmantotu legālos veidus kā ieceļot valstī – tieši tik vienkārši, tādēļ neizprotama ir šī dedzīgā vēlme cieti iestāties par cilvēkiem, kurus te neinteresē ne patvērums, ne jebkādas citas iespējas. Jā, mēdz gadīties, ka kāds no viņiem iet bojā, bet vai šis ceļš uz mūsu robežu nav apzināta rīcība? Jā, var izjust empātiju par sekām, kas cilvēkiem liek šādi rīkoties, taču viņi ir ierocis un, ņemot vērā, ka šī imigrantu ambrāža ilgst jau 10 gadus un vairāk, šie cilvēki visticamāk pat apzinās, ka šis nu nebūs tas īsākais ceļš uz apsolīto zemi Vāciju.

Nelegālā imigrācija ir ierocis, un ir jāpaiet nezin cik ilgam laikam līdz to sapratīs arī tie cilvēki, kuri slēpjas aiz “glābjam visus”. Kā zināms, visus nemaz izglābt nevar, taču slēpties ar skaļiem saucieniem par taisnību un cilvēka tiesībām var – tā ir manipulēšana ar pārējās sabiedrības domu un emocijām, nevis patiesības apzināšanās un reaģēšana atbilstoši situācijai. Saskaroties ar migrantu krīzes jautājumu, ir jāspēj domāt loģiski un pragmatiski, ne padoties emocijām un nakts melnumā uz robežu skriet un cauruma koordinātas sūtīt, lai kādu glābtu – cik zināms, palīdzība nav jāsniedz kādam, kurš acīmredzami nespēj aptvert problēmas patieso apmēru. Vai, iespējams, aptver, taču strādā kādas citas valsts interesēs un to nemaz neslēpj – sniedzot atbalstu un veicinot nelegālo imigrantu ienākšanu Latvijā, vienīgie, kas saņem no tā saņem kādu labumu, ir Krievijas un Baltkrievijas līderi.

Arī mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir tiesības, un tās ir tiesības uz drošību. Kā jau minēts, ja šie cilvēki vēlētos, viņi rastu oficiālos ceļus kā nokļūt Latvijā, un tas nebūtu caur kaimiņu režīmu, kurš šos cilvēkus dzen nāvē. Jā, viņi, nevis Latvija vai kāda cita Baltijas valsts. Tieši atbildīgs par šo ir Putina un Lukašenko režīms, bet lielākoties mēs dzirdam kā aktīvisti lūdz Latvijas atbildību, ne diskutē par to, ka ir jāvēršas ar sankcijām un reālu rīcību (arī Eiropas līmenī) pret tiem, kas šos cilvēkus uz Latviju dzen. Tās ir NATO un ES robežas, un tās ir jāsargā arī tad, ja neprotam kārtīgu žogu uzbūvēt vai nodrošināt kameras un sensorus tur, kur tie nepieciešami.

Piemēram, Polija ir izlēmusi iepauzēt – ir tapis plāns pieņemt jaunu likumu, kas uz laiku apturētu patvēruma tiesības migrantiem, kas nelikumīgi šķērso Baltkrievijas-Polijas robežu. Polijas premjerministrs Tusks teicis, ka migrantu plūsmu organizē “paramilitārā veidā, un mēs arvien biežāk novērojam, ka Sīrijā un Irānā tiek organizēti grupējumi, kas apmācīti ne tikai robežu pārkāpšanā, bet arī uzvedībā, kas NATO jāklasificē kā bīstama”. Kā bijis, kā ne, šoreiz pat Eiropas Savienībai iebildumu nav, lai arī šis lēmums, protams, izpelnījies kritiku.

Arī Vācija ir, teiksim tā, aplauzusies ar 2015. gada uzsākto un Merkeles kūrēto atvērto durvju politiku, un ir spiesta to pārdomāt, jo, pavisam vienkārši, Eiropa vairs netiek galā, un cilvēki iet bojā cenšoties sasniegt šādus, tādus vai citus krastus. Tāpat, piedzīvot fiasko draud arī Itālijas un Albānijas miljonu vienošanās par migrantu centriem – tiesa lēmusi, ka tur nogādātie padsmit bēgļi ir jāved atpakaļ uz Romu, un cilvēktiesību aktīvisti to dēvē par ļaunu eksperimentu. Bija plānots, ka 2 Albānijā atvērtajos centros gadā varētu izvietot ap 36 000 patvēruma meklētāju un par patvērumu viņi Itālijas tiesai argumentētu ar video starpniecību – tas attiektos uz vīriešiem, jo sievietes un bērnus tomēr nogādātu Itālijā.

Kad iepauzēs Latvija? Cik vēl ilgi būs jācīnās ar izpratnes veicināšanu par to, kas ir slikts un kas labs? Vai esam gatavi vērt savas durvis vaļā ikvienam, vai tomēr domāt par to, kādas ir mūsu valsts drošības un aizsardzības intereses? Būtu laiks par tām pastāvēt un pārstāt sevi nolikt pozīcijā, kur jācenšas būt “labam visiem”, jo to izmanto mūsu valstij ne visai draudzīgi režīmi, kas pārkāpj jebkādas cilvēcības un likuma normas, lai ietekmētu sev līdzās esošās demokrātijas.

___________

1) Global Organized Crime Index https://ocindex.net/country/belarus