Paradoksālais Donalds Tramps un tirdzniecības kari

Pēc Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā ir pagājušas mazliet vairāk par 30 dienām, bet tās satricināja pasauli. Brāļošanās ar pretinieku, uzbrukumi un sabiedroto pazemošana…

Sabiedrības sašķeltība ASV tikai pastiprinās. Donalds Tramps uzvarēja vairumā štatu, bet kopējais vēlētāju balsu sadalījums: Donalda Trampa 49,9% pret Kamalas Harisas 48,4%, pārsvars 1,5%. Amerikāņu sabiedrība ir sašķēlusies 50/50 un tā ir ļoti nikna pretstāve.

Donalda Trampa vēlētājam tika apsolīta iekšējā tirgus (ražotāja) aizsardzība, kā rezultātā augs ekonomika, kritīs cenas un paaugstināsies iedzīvotāju dzīves līmenis. Šī mērķa sasniegšanai tika ievērojami pacelti ievedmuitas tarifi kaimiņvalstīm Kanādai un Meksikai.

Kanāda

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un ASV prezidents Donalds Tramps

Donalds Tramps izvēlējās ļoti aizskarošu retoriku, paziņojot, ka ASV piegādā Kanādai 95% preču, tāpēc to var uzskatīt par ASV 51.štatu. Tāpat viņš izteicās, ka Kanāda nemaz neesot īsta valsts. Tas tagad tāds moderns trends - kam Ukraina nav īsta valsts, kam Kanāda…Ņemot vērā, ka Kanāda no ASV nesaņem preces kā humanitāro palīdzību, kā piemēram Baltkrievija no Krievijas, bet pērk par tirgus cenām, šādi pārmetumi ir absurdi pēc būtības brīvās tirdzniecības pasaulē. Gan Donalds Tramps, gan Ilons Masks atļāvās publiskus aizskarošus izteikumus, kas vērsti personīgi pret Kanādas premjerministru Džastinu Trido, kurš, protams, var patikt, var nepatikt, bet tas neatceļ diplomātisko etiķeti, ko valstu vadītāji un to pietuvinātās personas parasti cenšas ievērot.

Šo darbību un vārdu rezultātā kanādiešu sabiedrība konsolidējās, jo viņi paši uzskata, ka ir ļoti īsta valsts un šādu attieksmi no kaimiņiem, pret kuriem vienmēr ir bijuši lojāli un solidāri, nav pelnījuši. Ja ASV administrācija cerēja, ka Kanāda sāks skaļi protestēt pret ievedmuitas tarifu pacelšanu, ka sāksies starpvalstu sarunas un tirgošanās, kur Donalds Tramps visus noliks pie vietas un visus uzvarēs, tad nekas tāds nenotika. Kanāda klusēja, bet ieviesa savas asimetriskās ekonomiskās sankcijas.

Donalds Tramps ieviesa jaunus ievedmuitas tarifus Kanādas tēraudam un alumīnijam, bet tas negatīvi ietekmēja ASV mašīnbūves un automobiļu ražošanas nozari, apgrūtinot piegādes loģistiku un sadārdzinot gatavas produkcijas cenas. Lielu daļa automašīnu komplektējošo detaļu un rezerves daļu tiek importētas no Meksikas, kas arī tika apliktas ar paaugstinātu ievedmuitu. Rezultātā Amerikas automobiļu rūpniecības centrā Detroitā ir radusies nopietna krīze.

Drastiski ir samazinājusies tūrisma plūsma no Kanādas uz ASV, bet uz to strādāja viss pierobežas pilsētu mazais bizness – viesnīcas, bāri, restorāni, veikali, dabas parki un citas izklaides vietas.

Ierobežojumi ir ieviesti Kanādas koka un eļļas produktiem. ASV ir enerģētiski atkarīga no Kanādas (Ņujorka, Čikāga), jo 25% no nepieciešamās elektrības saņem no Kanādas. ASV nav alternatīvas, lai aizvietotu piegādātāju, bet savu elektrību ražotāju (HES, TEC, AES, vēja parki, saules paneļu parki) būvniecība prasīs gadus, ja ne desmitgades. ASV enerģētiskajā sektora atkarību Kanādas valdība pašlaik apsver izmantot kā argumentu tarifu karos.

ASV importē no Kanādas lielus apjomus naftas un dabas gāzes. Šī gada februāri Kanādas premjerministrs apmeklēja Eiropu, kur piedalījos ES un NATO pasākumos, kur prezentēja savu piedāvājumu energoresursu (nafta, gāze) eksportam uz ES valstīm. Tas diversificētu ES un NATO valstu riskus un samazinātu enerģētisko atkarību gan no ļoti neprognozējamā Donalda Trampa, gan no ļoti prognozējamā Vladimira Putina. Vispār Kanāda iet uz ievērojamu savas ģeopolitiskās lomas palielināšanu. Tas ir izdevīgi Latvijai, kuras teritorijā ir dislocēti NATO kanādiešu karavīri.

Meksika

Meksikas prezidents Enrike Penja Njeto un ASV prezidents Donalds Tramps

Te situācija saasinājās vēl nopietnāk. Uz jaunās ASV administrācijas draudiem ar militāru spēku izrēķināties ar Meksikas narkokarteļiem un nelegālās imigrācijas organizētājiem, Meksika uz robežas ar ASV izvietoja 10 tūkstošus savu karavīru. Oficiālais iemesls, lai cīnītos ar organizēto cilvēktirdzniecību, bet reāli, lai atturētu ASV no nepārdomātām militārā spēka akcijām.

Liela daļa pārtikas, kas tiek tirgota ASV veikalos ir no Meksikas – tomāti, paprika, avokado, alus, tekila, citi produkti, un jau piesauktās automašīnu rezerves daļas. Pašlaik šo produktu cena ir dubultojusies vai tie vienkārši ir pazuduši no plauktiem. Produktu deficīts rada cenu kāpumu, iegriežot inflācijas spirāli. Meksika savu lauksaimniecības produkciju visai veiksmīgi ir pārvirzījusi uz Eiropu un Āziju. Amerikas fermeri, kuri savu produkciju (soja, kukurūza) eksportēja uz Meksiku, saskaras ar krasu pieprasījuma kritumu, jo Meksika tagad šos produktus iepērk no Argentīnas un Brazīlijas. Īpaši tas attiecas uz Vidējo rietumu štatu Aiova, Nebraska fermeriem, kā arī uz Viskonsīnu, kura savu piena produkciju eksportēja uz Kanādu. Teksasas uzņēmumi, kuri bija atkarīgi no Meksikas piegādēm, paziņoja par savas produkcijas sadārdzinājumu par 40%.

Gan Meksika, gan Kanāda ir parakstījušas jaunus tirdzniecības līgumus ar citiem pasaules reģioniem, lai diversificētu savus riskus un mazinātu sava eksporta atkarību no ASV. Tā piemēram Kanāda noslēdza tirdzniecības līgumu ar Vāciju par liellopu gaļas piegādi, bet Meksika paplašināja savas tehnoloģiskās produkcijas piegādi Ķīnai.

Donalda Trampa izraisītais tirdzniecības karš ir radījis ekonomiskās problēmas gan ASV, gan Kanādai, gan Meksikai – uzņēmumu bankrots, bezdarba palielināšanas, cenu kāpums. Meksika pārvirza savu precu eksportu uz Ķīnu un Latīņameriku, kamēr Kanāda slēdz tirdzniecības līgumus ar ES un Āziju, bet ASV prezidents Donalds Tramps jau sāk pieminēt iespēju atlikt tarifu palielināšanu un samazināt jau ieviestās likmes. Līdzīgs rezultāts bija Donalda Trampa pirmās prezidentūras laika tirdzniecības karam ar Ķīnu, kur visvairāk zaudējumus cieta pašas ASV ekonomika.

Donalda Trampa reitingi krīt, tam ir noteikti iemesli, jo viņa vēlētājs ir visai pragmātisks un sagaida, ka tiks īstenoti priekšvēlēšanu solījumi par imigrācijas ierobežošanu, cenu samazināšanu un dzīves līmeņa celšanu. Par Donalda Trampa nodomu pirkt vai kā citādi iegūt Grenlandi pirms vēlēšanām runa negāja, lai gan tika apsolīta iekšējā tirgus aizsardzība. Tikai sekas izrādījās negaidītas. Atlidoja bumerangs…