Pazudušie Ukrainas bērni – Krievijas nākamie karavīri

Kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievija no okupētajām teritorijām ir piespiedu kārtā deportējusi vai pārvietojusi tūkstošiem bērnu. Lai būtu pavisam precīzi, Ukrainas Nacionālā informācijas biroja iniciatīva “Children of War” no 2022. gada 24. februāra līdz 2025. gada 5. janvārim uzrādījusi 19 546 bez vēsts pazudušu bērnu. Tas ir apzinātais skaits. Lielākā šo bērnu ‘aizstāve’ – Krievijas bērnu tiesību komisāre Maria Lvova-Belova publiski citēta stāstām, ka uz Krieviju pārvietoti vismaz 700 000 bērnu.

Šī, nu jau kārtējā Krievijas zvērība, nav nekas jauns, jo bērnus pārvietot uz Krievijas teritorijām Putina režīms uzsāka jau 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimas pussalu. Un arī cilvēkus, kā zinām, Krievijai ļoti patīk ne tikai pārvietot, bet arī piespiest pārkrievoties. Ar bērniem (un jo īpaši maziem bērniem) tas, protams, izdarāms vieglāk. Par Krievijas plānu pārkrieviskot ukraiņu bērnus liecina arī dokumenti, kuros galvenais idejas autors, protams, ir pats Vladimirs Putins un viņam pietuvinātie.

Aizvadītā gada 3. decembrī the Yale School of Public Health paspārnē esošā Humanitarian Research Lab publicēja pētījumu, kurā identificēja 314 Ukrainas bērnus, kas nu savu ikdienu aizvada Krievijā un ir adopcijas sistēmā – daži no viņiem savas jaunās ģimenes gaida, bet 166 jau dzīvo krievu ģimenēs. Šie 314 bērni ir no Luhanskas un Doneckas apgabaliem.

Daži no pētījumā paustajiem faktiem:

• No 2022. gada maija līdz oktobrim vairākas bērnu grupas uz Krieviju pārvadāja ar tās Gaisa spēku militārajām lidmašīnām, kas ir tiešā Putina un viņa biroja kontrolē.

• 67 no pētījumā identificētajiem bērniem ir ieguvuši Krievijas pilsonību, kopējais skaits gan noteikti ir augstāks.

• Bērni, kas ir brāļi vai māsas, ne vienmēr adopcijai tiek nodoti kopā – vienā no gadījumiem vecākais no 4 bērniem joprojām ir sistēmā un gaida, kad viņu adoptēs.

• Bērni izvietoti vismaz 21 Krievijas reģionā un datubāzēs tiek pasniegti kā dzimuši Krievijā.

• Speciālisti – psihologi, izvērtē bērnu īpašības un meklē ģimenes, ar kurām tām būtu lielāka sadarbība, un šādi cenšas attaisnot paveiktos cilvēktiesību pārkāpumus.

• Sistēmu, pašsaprotami, atbalsta un veicina gan Putins, gan iepriekš minētā Krievijas bērnu tiesību komisāre un citi pat ļoti nozīmīgi valstsvīri – sadarbībā īpaši svarīgas ir okupēto teritoriju domes.

• Bērnus izglīto prokrieviski, kas gan Krievijai nav nekāds jaunums, tā ir Putina režīma vajadzība.

Ukraiņu bērni (der gan bāreņi, gan tādi, kuru vecāki aizturēti vai ir Ukrainas pusē) ir Krievijas mērķis, jo viņu nolaupīšana un pārkrieviskošana ir vēl viens veids kā parūpēties par to, lai iedragātu Ukrainas nākotni. Vai to iznīcinātu. Bērniem māca krievu valodu un reizē aizliedz sarunāties ukraiņu valodā, un viņus ievieto nacionāli noskaņotās ģimenēs, kas parūpējas par to, lai bērniem būtu pilna spektra izpratne par krievu pasauli. Tāpat, bērniem ir jāprot dziedāt krievu dziesmas, bet mazliet vecākiem zēniem – jāapgūst militārā mācība (šaušana ar ieroci, lēkšana ar izpletni, transporta vadīšana). Kādēļ? Jo nākotnē šie ukraiņu bērni, kuru pagātni Krievija ir izdzēsusi, visticamāk kļūs par karavīriem Putina armijas rindās.

Patiesi, nav vieglāka veida kā iznīcināt kādu tautu – atliek vien atbrīvoties no tās valodas, vēstures, vērtībām un nākotnes jeb tās nākamās paaudzes. Paveicas, ja kāds no bērnu vecākiem spēj meklēt un identificēt, un riskējot ar visu, doties glābt, taču ne vienmēr tas iespējams. Krievija rūpējas par to, lai, nonākuši Krievijā, bērni kļūtu par režīma pilsoņiem, saņemtu jaunus dokumentus un tiktu adoptēti ģimenēs, kurās kļūtu par pilntiesīgiem Krievijas iedzīvotājiem.

Par ģimenēm runājot, ar iespēju adoptēt ukraiņu bērnu 2023. gadā īpaši lepojās arī viena no 2 nozīmīgākajiem personāžiem šīs shēmas īstenošanā. Iepriekš minētā Maria Lvova-Belova 2022. gadā esot izglābusi un adoptējusi pusaudžu zēnu no Mariupoles. Kāpēc tas bija nepieciešams? Jo viņu ieskatā ukraiņu bērni ir apdraudēti un tādēļ jāpārvieto uz daudz mierīgāko Krieviju. Diez vai Krievija saprot jebkādu likumsakarību ķēdi starp apdraudējumu un paša režīma rīcību.

Pagājušā gada februārī Ukraina un Kanāda izveidoja starptautisku koalīciju ukraiņu bērnu atgriešanai. Koalīcijas mērķis ir koordinēt Ukrainas un tās sabiedroto centienus risināt jautājumu par bērnu nelikumīgo deportāciju un pārvietošanu uz Krieviju. Mērķis – bērnus atgriezt viņu ģimenēs. Koalīcijas dibināšanas brīdī Kanāda apņēmās sadarboties ar Ukrainu – organizēt koalīciju, atbalstīt dialogu un informācijas apmaiņu, kā arī piedāvāt praktisku palīdzību, zināšanas un resursus. Koalīcijā ir 41 valsts, tostarp arī Latvija. Koalīcijas oficiālā mājaslapa - BringKidsBack.org.ua, informē, ka 2024. gadā izdevies uz Ukrainu atgādāt 449 bērnus, 5 no viņiem evakuēti no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām. Statistika kopumā ir – 19 546 deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti bērni un tikai 1037 bērni, kas atgriezušies Ukrainā (arī no okupētajām teritorijām).

Krievijas īstenoto bērnu deportāciju starptautiskās organizācijas (EDSO, ANO) ir nodēvējušas par vienu no nozīmīgākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. “Taisnība” jau iepriekš ir uzsvērusi, ka Krieviju starptautiskā kārtība maz interesē, tādēļ diez vai rūp, ko saka ES, ANO vai EDSO… tomēr šāda bērnu pārvietošana prasa pēc kādas rīcības vai risinājuma – jo tālāk Krievija Ukrainā ies, jo vairāk bērnu tiks pakļauti riskam. Risks ir ne tikai deportācija un pārvietošana, bet arī cilvēku tirdzniecība un vardarbība. Un tas notiek tepat netālu.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (zināma kā ASV Helsinku komisija, kas ir neatkarīga no ASV federālās valdības) secinājusi, ka gandrīz divas trešdaļas bērnu pārvietoti, kamēr tūkstošiem ievainoti un simtiem nogalināti. Tas aprakstīts kā vēl viens Krievijas kara noziegums, savukārt piespiedu rusifikācija un nogādāšana agresora teritorijā pielīdzināta genocīdam un ir līdzvērtīga kara noziegumam. Arī šie ir tikai vārdi.

Runājot par bērniem, kuri atrodas Ukrainā un kurus ietekmējusi Krievijas plaši izvērstā agresija, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pagājušā gada 31. maijā paudusi nosodījumu bērnu tiesību pārkāpumus, ko veic Krievija. Jā, nosodījumu, taču publicētajā preses paziņojumā pat ne ar pušplēstu vārdu minēts, kā ANO plāno šos pārkāpumus ierobežot. Organizācija vienkārši pauž savu nosodījumu. Tas arī notiek kārtējo reizi un atkārtoti pierāda organizācijas bezspēcību veikt reālu darbību.

Francijas patstāvīgas misijas pārstāvis ANO Ņujorkā Drošības padomē 4. decembrī teicis, ka arī Francija nosoda Krievijas rīcību un, skat, aicina… nē, pat pieprasa bērnu atgriešanu ģimenēs un pie aizbildņiem, un ir gatava bērnu atgriešanu nodrošināt un atbalstīt jebkurus centienus, kas tiktu veikti, lai šo mērķi īstenotu. Cēli!

Paskatoties uz dažām, sauksim tās par ANO struktūrvienībām, ir skaidrs, ka ne visās ir valstis, kas jebkādā veidā būtu dēvējami par flagmaņiem cilvēktiesību jautājumos. Piemēram, tā pati minētā ANO Drošības padome – nevienam nav noslēpums, ka viena no tās pamata sastāva ir Krievija un, kā zināms, Krievijai atbalstītāju ir gana. Tāpat, ANO Cilvēktiesību komiteja sevī apvieno gan demokrātiskas, gan mazāk demokrātiskas valstis – piemēram, Ķīna, Katara un citas. Vai šīm valstīm rūp cilvēktiesību pārkāpumi, ko veic Krievija? Vai rūp pārkāpumi pret Ukrainas bērniem? Nē. “Taisnība” ir rakstījusi, ka šis pierāda to, cik ļoti ANO sevi ir izsmēlusi.

Kā minēts iepriekš, Krievija apgalvo, ka bērnus evakuē drošības dēļ, taču bērnu aizvešana pat vairāk kā 8000 kilometru tālu no mājām, nebūt nav nekāda humāna rīcība. Krievija izdzēš šo bērnu identitāti un rada jaunu – krievu. Krievijas pastrādāto kara noziegumu sarakstam pievienojot arvien jaunus cilvēktiesību pārkāpumus. Daudzkārt avotos pieminētās Ženēvas konvencijas 4. pants paredz, ka tā aizsargā cilvēkus, kuri “bruņota konflikta vai okupācijas gadījumā attiecīgajā brīdī un vienalga kādā veidā atrodas karojošās puses vai okupētājvalsts varā, kuras pilsoņi tās nav”. Un tas, kā jau jebkuri starptautiskās kārtības noteikumi, Krievijai ir pie vienas vietas.

Krievijas karš un bērnu pārvietošana uz Krieviju posta šo bērnu dzīves, atņem viņu mērķus un cerību uz normālu nākotni, jo nebūsim naivi – neviens bērns, kas nokļuvis Krievijā un piespiedu kārtā padarīts par Krievijas pilsoni, normālu bērnību nepiedzīvo un nepiedzīvos. Tas pats attiecas uz bērniem, kuri Krievijas kara dēļ kļuvuši par kara bēgļiem. Kamēr rietumu valstis sūdzas par demogrāfiju, nešķiet, ka tās kaut mazāko uzmanību vērstu uz bērniem, kuriem aizsardzība pašlaik nepieciešama visvairāk – Ukrainas bērniem. Ar runām nav gana, ar nosodījumu ir par īsu, un šķistu smieklīgi, ja vien nebūtu skumji – nolaupītie bērni ir vien statistika un līdzeklis, ko pieminot, atkal izteikt nosodījumu Krievijai.

Zemāk video ieskats no VICE News sižeta par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret Ukrainu un tās bērniem: