Politiķi un dzīvnieki

Mūsu politiķu izdarības brīžam var salīdzināt ar dažādu dzīvnieku uzvedību. „Taisnība” nedaudz pastaigāja pa zooloģisko dārzu (kāda sakritība – tur tak reiz atrada mums arī prezidentu) un atrada pārsteidzoši daudz līdzīgus radījumus mūsu politiķiem. Vērtējiet un izsaktiet savu viedokli!

EVIKA SILIŅA – KAĶIS – Ir labi, kamēr glaudi pa spalvai. Tiklīdz dari ko pret kaķa vajadzībām, kļūst ass un agresīvs, jo neesi spējis pats saprast, kā rīkoties. Spēj izlikties, ka viss ir kārtībā, līdz vadzis lūst, jo ir par daudz un, atrodoties prom no cilvēku acīm, visticamāk izšķaida visas uz galda esošās vāzes, jo citādi neapmierinātību paust nespēj. Ja aizskar pašcieņu, tad pa retai reizie mēdz uzšņākt.

Ainars Šlesers – ŽURKA – Plāno to, kā pašam ērtāk un meklē jebkuras iespējas, lai vairotu ne tikai sevi, bet arī savu labklājību – nav svarīgi, ar ko sadarboties, kamēr vien tas ienes kādus līdzekļus. Labprāt uzturas līdzīgi domājošo vidē, jo nepanes pretēji domājošos, un ir gatavs pamest grimstošo kuģi, lai atgrieztos jaunā laivā, sevi pasniedzot kā “atdzimušu no pelniem”, tomēr aizmirst, ka ir žurka nevis fēnikss. Gatavs izpatikt jebkuram un iedzīvoties jebkurā situācijā, kas izdevīga turpmākajai politiskajai dzīvildzei. Adaptējas un izliekas, ka pagātnes grēki ir kāda cita viņa versija.

Edgars Rinkēvičs – HAMELEONS – Pielāgojas situācijai. Ko prasīs sabiedrība, to darīs, jo galvenais ir labi izskaitīties uz pārējā fona. Jebkurā brīdī gatavs mainīt savu “krāsu”, lai iekļautos, un, lai gan savu patieso viedokli reti pauž, gatavs paust to, kas tobrīd izdevīgs, lai celtu savu publisko kapitālu. Ja cilvēki no viņa neprasītu mainīt krāsas, vai mainītu? Diez vai. Svarīgi ir izdzīvot un, jo vieglāk pielāgosies videi, jo ilgāk to spēs.

Viktors Valainis – SĒTAS KRANCIS – Visbiežāk pieaicināts, jo bija žēl, negribējās atstāt nīkstam patversmē. Tādēļ būs mūžīgi pateicīgs saviem saimniekiem, aizmirstot par principiem. Sākotnēji neatklās savu neaudzināto raksturu, bet, laikam ejot, parādīs zobus un par to dabūs trūkties, jo nav pieaicināts, lai paustu viedokli – viņa loma ir kalpot un sargāt to, kas dārgs. Nav sava mugurkaula, viedokļa un nostājas.

Anda Čakša – ČŪSKA – Vienmēr būs gatava pielavīties, lai izdarītu kādu nāvējošu kodienu. Spēlēs vairāk aiz muguras nekā priekšā un rūpēsies par savām interesēm – ja situācija kļūs pārāk nokaitēta, drīzāk notīsies, ne paliks, lai iestātos par kādu kolektīvo viedokli. Pārāk pašpārliecināta un tas politiskajā vidē viņai nemaz nepalīdz, jo šai pārliecībai nav seguma. Ir iedomājusies, ka var visu, bet nevar, jo jāmet āda un sākusies jauna sezona.

Baiba Braže – PĀVS – Ir svarīgi uzbužināt spalvas un labi izskatīties. Tam nevajag prātu, vajag vien dažādu krāsu kostīmus un ilūziju par daudzu ļoti svarīgu cilvēku satikšanu. Visbiežāk pavada laiku analizējot telefonā uzņemtās bildes, ne darot īstas, valstiski nozīmīgas lietas. Viņa klusībā cer, ka neviens nekad nepajautās, ar ko nodarbojas patiesībā.

Arvils Ašeradens – ĒZELIS – Kā saimnieks teiks, tā īdēs un tur dosies. Nav apveltīts ar īpaši augstu intelektu, taču vienmēr gatavs doties, kur viņam liek. Reizē, protams, arī savu stūrgalvību cenšas izrādīt, taču, ja ar pātagu uzšauj, par saviem principiem ātri vien aizmirst. Ja būs jādara, darīs un, ja sūdzēsies, sūdzēsies klusu. Vienmēr zināms kā līdzskrējējs, bet ne vadonis.

Rihards Kozlovskis – SLIŅĶIS – Labi, ja reizi nedēļā pakustinās savu sēžamvietu, lai ko paveiktu. Citādi gaidīs, kad viņa darbu paveiks padotie. Ir svarīgi simulēt darbību un neizcelties ar īpašu gudrību. Ja draud briesmas, sastingst un ir neredzams – ja problēmas ir viņa lauciņā, labprāt tās noveļ uz kāda cita pleciem. Visbiežāk izskatās, ka nemaz nesaprot, kas viņam apkārt notiek, bet ir ieradies, jo kāds uzaicināja būt klātesošam.

Kaspars Briškens – PAPAGAILIS – Budžeta pāvs. Vēlas būt uzmanības centrā, taču tur nokļuvis, nespēj paust nevienu orģinālu domu un atkārto vien to, ko teikuši citi. Tam seko nepiemēroti augsta pašapziņa un nespēja izprast savas gudrības ierobežoto dabu. Ir darbspējīgs, taču vairāk par pakaišu (ietrenētu frāžu) kaisīšanu neprot.

Andris Sprūds – AUNS - Uzskata, ka ir spējīgs uz visu, tomēr ar saviem ragiem mūždien atduras pret savu neadekvāto pašapziņu. Nepamatota spītība un tuvredzība pavada visu viņa karjeras laiku, jo ragi ir īsāki, nekā pašam šķiet. Viegli nolikt pie vietas, jo vairāk par badīšanos nespēj – nav citu, līdz šim vēl neatklātu talantu un faktos pamatotu argumentu. Lepojas ar savu muļķību, ja vien ir kāds, kurš gatavs ieklausīties.

Inese Lībiņa-Egnere – AITA – Mūžīgais sekotājs. Kur liks, tur ies un paliks. Ja lūgtu raksturot personību, to raksturotu bēša krāsa, jo aita eksistē un gaida turpmākos norādījumus, bez tiem ne uz priekšu, ne atpakaļ. Nevar nepieminēt bailes no savas ēnas, tādēļ labāk uzturas barā, kas viņu saprot – ārpus tā domubiedrus iegūt ir sarežģīti.

Hosams Abu Meri – TĪTARS – Vienmēr uzbužinājies un gatavs saņemt viņam tik nepieciešamo publikas devu. Ja nu kāds no publikas nogrēkosies un ar rīcību izaicinās, atriebība sekos. Reizē arī diezgan neveikls, jo politikā nespēj ne lidot, ne jēdzīgi skriet, un tas ierobežo viņa dabu izpausties pēc pilnas programmas. Liels, skaļš un intrigu pilns.

Inga Bērziņa – VISTA – Arī gatava darīt, ko liek, tomēr pie pirmajām vanaga uzlidojuma pazīmēm, gatava pilna mēroga panikai. Bieži vien tas bez iemesla. Nav personības un nav spēju normāli socializēties, tādēļ it kā ir bara dzīvnieks, bet reizē šajā barā arī ar neko īpašu neizceļas – dara ko liek un baidās kļudīties, jo tad, visticamāk, prezidents liks trūkties.

Aleksejs Rosļikovs – PĒRTIĶIS – Vienā vārdā drāma. Iespējams, kādam pat izskatās tīri mīļš, tomēr sevī slēpj nevaldāmu vēlmi pēc skandāla. Visbiežāk pat nezina, par ko skandalē, jo dara to inerces pēc – diži neko citu neprot un uzmanība ir vienīgais, kam viņa dzīvē ir nozīme. Labprāt parādīs savus trikus un pēc tam lūgs par tiem samaksāt, un vienmēr cenšas pierādīt, ka ir pārāks par citiem dzīvniekiem. Bet nav, jo kompetence nesniedzas tālāk par spēju 2 minūtes pakarāties pie stieņa.

Agnese Lāce – KAZA – Arī patīk drāmas, tomēr uzreiz to neatklās. Uzrāpsies pa jebkurām karjeras kāpnēm, pa kurām nepieciešams un tikai nokļūstot virsotnē domās, kādēļ vispār to darīja. Visbiežāk neatvainosies, bet noteikti apvainosies. No malas izskatās pēc cilvēka, kuram nekas nerūp, taču zināms, ka rūp un jo īpaši atzinība no priekšgājējiem, bet tādu negūst, jo nav gana pamanāma un svarīga.

________________

Šie visi ir tikai salīdzinājumi. Taisnība redakcija nevienu no politiķiem par dzīvniekiem nesauc, tikai salīdzina. :)