Revolūcija mākslīgā intelekta nozarē – kas būs tālāk?
- Taisnība Raksta
- Feb 5
- 4 min read
R2 ir viens no “Zvaigžņu kara” sāgas filmas tēliem. Nostāsti liecina, ka Džordža Lūkasa robotiņa R2 (pilnā vārdā R2-D2 jeb Artoo-Detoo) radīšanu ietekmēja zemnieks Matašiči no Akiras Kurosavas 1958. gada filmas “Slēptais cietoksnis” (The Hidden Fortress). Lūkass un mākslinieks Ralfs Makkvarijs iedvesmu robotiem smēlušies no Hjūija, Djūija un Lūija Duglasa Trumbulla 1972. gada filmās.1
Atgādinājums par tik senu vēsturi te ir vietā, jo pavisam nesen - 20. janvārī, Ķīnas uzņēmuma “DeepSeek” jaunizgudrotais R1 sarunbots satricināja mākslīgā intelekta (MI) nozares ziloņkaula troni.
Vairums no mums ir piesardzīgi, aizdomīgi un neticīgi savā attieksmē pret MI un to, ko tas mūsu ikdienā var savārīt. Vairums pat nenojauš, ka lielākā daļa ikdienā lietoto viedierīču gadus 4-5 jau satur šādus risinājumus un atvieglo gandrīz jebkuru rakstveida komunikāciju. Tas nemaz pat nerunājot par ledusskapja iestatījumiem, termostatiem vai maršrutiem, ko cilvēkiem rekomendē dažādas lietotnes. Indivīda ieradumos, vēlmēs un vajadzībās balstīti ikdienas piedāvājumi, kas atgādina un ievirza, ir it kā pašsaprotami. Ja datus par sevi esam ļāvuši uzkrāt, tas ir pat ļoti ērti. Var nepiekrist un palikt “ēnā”, bet vairums izvēlas par to neiespringt un ņemt, ko vien inovācijas piedāvā… jo visi dara tā.
Algoritmos balstītus risinājumus izstrādā simtiem kompāniju visā pasaulē. Tiesa, rezultāti ir visai atšķirīgi, lielākoties orientējoties uz pielietojumu kādā no tirgus nišām. Tā ir šaura un apzināta izvēle, jo Silīcija ielejas uzņēmumi formālās un neformālās kompānijās daudzu gadu laikā ir attīstījušas “ChatGPT” un tā atšķirīgās pielietojumversijas. Rezultāti ir patīkami pārsteidzoši, turklāt pat nekomerciālos risinājumos – telefonos tie pieejami vairumam vidusskolēnu gandrīz visā pasaulē.
Ir nepieciešams jaudīgs un pārvietojams procesors, lai algoritmu darbinātu un no daudzām datu bāzēm būtu iespējams apstrādāt lielu datu apjomu. Nedrīkst izlādēt enerģijas avotu, un procesoram ir jāļauj apstrādāt vismaz kādu no pieprasījumiem. Tehniskais progress ir panākts visos virzienos. Aizvadīto gadu laikā izšķiroša vienmēr bijusi procesora veiktspēja apstrādāt aizvien plašākās datu bāzes.
Katra nākamā procesoru paaudze ir aizvien jaudīgāka un ātrdarbīgāka, turklāt paplašinās to pielietojuma veidi, jo patērētāji diktē aizvien jaunas to jomas. Jauniem procesoriem ir izstrādes izmaksas un jaunu mikroshēmu izveide ir rūpīgi sargāts komerciāls noslēpums. Tas pat nerunājot par tehnoloģisko risinājumu vidē valdošo slepenību un patentu ierobežojumus. Noslēpumi ir koncentrēti vien dažos pasaules uzņēmumos un principā tas ir monopola stāvoklis, ko ražotājvalstis efektīvi izmanto dažādu politiski motivētu lēmumu pieņemšanā (piemēram, sankcijas). Tas sakņojas pārliecībā, ka esot vienam klints virsotnē pasaule ir labāk pārredzama un nevienam citam produktus iegūt nebūs ļauts. Ja nu vienīgi tikai draugiem, pa blatu.
Mūsdienīga MI pilnvērtīgai darbināšanai vajadzīgi ļoti jaudīgi procesori. Atvērtā komerciālā tirgus sektorā (nemilitārām vajadzībām) atbilstošākos un paša augstākā tehnoloģiskā līmeņa procesorus ražo ASV uzņēmums “NVIDIA” – tas, pateicoties jauniem atklājumiem un inovācijām, ir jomas tirgus līderis un viens no pasaulē vērtīgākajiem uzņēmumiem.2 Būtisku uzņēmuma vērtības pieaugumu (nedaudz vairāk par 2 triljoniem ASV dolāru) veicina tieši spēja apkalpot “ChatGPT”.3
Tāda šī brīnišķā pasaule bija vēl pirms nedēļas.
Un tad Apple App Store parādās un ir pieejams R1. It kā nekas īpašs, labs tērzētājs un padomdevējs ar gandrīz visām tām pašām funkcijām, ko piedāvā “ChatGPT”. Iztrūkstošā daļa vēl ir lokalizācijā, kas nepieciešama jebkurai mūsdienu datorprogrammai - to ir jāpieradina darbam konkrētu uzdevumu veikšanai (arī “ChatGPT”). Tomēr ir arī dažas atšķirības.4
R1 vienlīdz labi strādā ar tādiem telefoniem, kuru cena ir zem 100$ un tādiem, kas maksā pie 2 tūkstošiem ASV dolāru. R1 darbināšanai (ar tādiem pašiem un daudzos parametros labākiem rādītājiem) nav vajadzīgas dārgās NVIDIA mikroshēmas. Jaunā robotiņa ārkārtīgi veiksmīgi uzrakstītais algoritms čatbota vajadzībām par liekiem padara ultra-sarežģītos procesorus. Atkal prāts ir vinnējis bleķus. Tirgus reaģēja uz jauno realitāti, un
NVIDIA akciju vērtība vienā dienā nokritās par 17%, radot zaudējumus nedaudz vairāk kā 600 miljardu dolāru apmērā. Nojaušot, ka tas vēl ir tikai sākums, neiedomājams daudzums neidentificētu hakeru uzbruka R1 izstrādātāja - Ķīnas mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzņēmuma “DeepSeek”, datorsistēmām. Sekmīgi, bet labojami - ugunsmūri savu darbu paveica, lai arī ne viens vien no tiem sabruka, un šo ugunsgrēku izdevās savaldīt daudz sekmīgāk nekā Losandželosā.
Silīcija ielejā valda panika, un tas jo īpaši redzams pēc prezidenta Trampa visai skarbā atgādinājuma par modinātāja zvanu. Tas līdzšinējiem ielejas iemītniekiem nozīmē valsts dotāciju un pētniecībai novirzīto miljardu lietderības pārdomāšanu. Tikmēr NVIDIA akciju vērtības kritums uzskatāmi norāda, ka ASV tehnoloģiju milžu vērtība ir viai būtiski pārvērtēta. Tā nav laba ziņa ne prezidentam Trampam, ne viņa atbalstītājiem un viņu cerībām graciozi soļot pa politiski iezīmēto Frenka Bauma „Brīnumainā burvja no Ozas zemes” dzelteno ķieģeļu ceļu uz Amerikas varenības atjaunošanu.
Patiesībā tie visi ir tikai pirmie ziediņi - Ķīnā, tieši tāpat kā ASV, ir visai stingra valsts uzraudzība pār augsto tehnoloģiju izplatīšanu. Atšķirība ir vien tajā, ka ASV pagājušā gada rudenī daudzos atsevišķos aizliegumus un sankcijas harmonizēja, nosakot trīs atsevišķas valstu grupas, kam būs pieejamas ASV tehnoloģias. Šajā ranžējumā vairums Eiropas Savienības valstu ir otrajā grupā, bet pārējās - ar Ķīnu, Krieviju un Somāliju (te ir vairums pasaules valstu) ir trešajā. Tas nozīmē visai ierobežotu augsto tehnoloģiju pieejamību. Saprotams, ka ASV ir savi nacionālās drošības apsvērumi, un tie ir jārespektē.
Problēma ir pavisam cita. Ja reiz Ķīnas varas iestādes šādu veiksmīgu R1 risinājumu brīvi nodod komerciālai realizācijai, nav vienkārši izprast, cik tālu pētnieki Ķīnā tikuši MI attīstībā un pilnveidē. Šis jautājums attiecas nebūt ne tikai uz MI jomu. Mums atliek cerēt, ka milžu cīņas nenotiks ar „Zvaigžņu karu” lāzerzobeniem, un patērētāji būs ieguvēji.
Lai arī cik neparasti pavērsieni zinātnes un tehnoloģiju attīstībā tiktu sagaidīti, pagaidām Silīcija ielejā ne tik daudz trūkst silīcija monokristālu procesoru ražošanā, cik silikons “Procter & Gamble” 1961. gadā patentētajās higiēnas precēs.5
Turpinām vērot.
Comments