Starp miera līgumiem un kara noziegumiem

Pat ja vidusmēra eiropietis, malkojot rīta kafiju ar kruasānu, pamana ziņas par sagrautajām augstceltnēm un degošajām skolām Harkivā, diez vai tas uz viņu atstās būtisku iespaidu, jo runa ir par nezināmu pilsētu, kas atrodas tālu. Tomēr Harkiva ir otrā visvairāk apdzīvotā pilsēta Ukrainā ar 1,5 miljoniem iedzīvotāju. Tādējādi vidusmēra eiropietis var viegli iedomāties salīdzināmas pilsētas, piemēram, Minheni (1,5 miljoni cilvēku), Marseļu (1,6 miljoni cilvēku) vai Barselonu (1,6 miljoni cilvēku). No otras puses, iedomāties, kā bērni ar prieku spēlē futbolu skolas stadionā Marseļā un pēkšņi uzbrūkošs drons vai ballistiskā raķete ietriecas tieši tajā vietā, būtu ārkārtīgi nepatīkami.

2 7. martā Krievijas karaspēks kārtējo reizi gaišā dienas laikā veica triecienu Hersonai (279 000 cilvēku), uzbrūkot dzelzceļa stacijai un apkārtējai infrastruktūrai, kā arī pilsētas centram. Divi cilvēki, kas gaidīja sabiedriskā transporta pieturā, gāja bojā uzreiz, bet citi tika hospitalizēti.

Dienu iepriekš, 26. martā, Krievijas bezpilota lidaparāti masveidā uzbruka tikai dzīvojamām ēkām Harkivā, kur nekad nav bijušas militārās vienības vai rūpnīcas. Rezultātā visu nakti pilsētā plosījās ugunsgrēki, cieta vairākas daudzdzīvokļu mājas, cietuši aptuveni divdesmit civiliedzīvotāji, tostarp 5 gadus vecs zēns un 14 gadus jauna meitene.

Tajā pašā dienā Dņipro, kas ir ceturtā lielākā Ukrainas pilsēta ar gandrīz 1 miljonu iedzīvotāju un lielu zinātnes, pētniecības un rūpniecības centru, kas pazīstams kā Ukrainas kosmosa galvaspilsēta, uzbruka bezpilota lidaparātiem un ballistiskajām raķetēm. Uzbrukuma rezultātā tika iznīcinātas vairākas dzīvojamās ēkas, 60 privātās automašīnas, izglītības iestādes, bet trīs civiliedzīvotāji guva smagus ievainojumus.

24. martā gaišā dienas laikā krievi veica raķetes triecienu Sumi centram (ar 256 000 iedzīvotāju), kā rezultātā smagi tika ievainoti 108 cilvēki, tostarp 23 bērni. Liels skaits pilnīgi civilu objektu, kuriem nav nekāda sakara ar kaujas darbībām, tika nodarīti būtiski postījumi, trīs dzīvojamās ēkas tika pilnībā iznīcinātas, un sprādziena vilnis izsita vairāk nekā 3000 logu.

Tāpat jāuzsver, ka apdzīvotās vietas frontes reģionos cieš ne tikai no raķetēm un bezpilota lidaparātiem, kas apdraud visu Ukrainas teritoriju, bet arī no GAB un Krievijas tāldarbības artilērijas. Tas attiecas uz Harkivas, Sumi, Doņeckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kur katru dienu tiek iznīcinātas privātmājas, skolas, bērnudārzi, uzņēmumi un saimniecības.

Tajā pašā laikā karš Ukrainā notiek faktiski netālu no ES, tieši gar tās austrumu robežām. Piemēram, lidojums no Kijevas uz Parīzi ilgst tikai trīs stundas, savukārt lidojums no Londonas uz Lisabonu vidēji Eiropā aizņem piecas stundas. Līdz ar to jau trīs gadus Austrumeiropā notiekošās intensīvās kaujas vienā vai otrā veidā būtiski ietekmē situāciju visā Eiropas kontinentā, un, lai arī ierindas iedzīvotāji šo faktu var nepamanīt, politiskie līderi lielākajā daļā ES valstu, Francija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Islande, Austrija un Šveice ļoti vēlas, lai karš ātri beigtos.

Paradoksāli, bet ne visi Rietumu politiķi, īpaši ASV, pilnībā apzinās, ka karu uzsāka Krievija ar neizprovocētu plašo iebrukumu Ukrainā un ka tieši Krievijas Federācija var izbeigt karu.

Tomēr, kā liecina pēdējās nedēļas, Maskava nav ieinteresēta izbeigt karu, jo Krievijas delegācijas tikai formāli piedalās ASV un Saūda Arābijas sarunās, demonstrējot nepiekāpīgu nostāju un izvirzot Kijevai apzināti nereālas prasības, kas de facto nozīmē pilnīgu kapitulāciju. Un, lai gan ir panākta vienošanās aizliegt triecienus enerģētikai un civilajai infrastruktūrai, Krievijas karaspēks turpina pastāvīgus gaisa uzbrukumus Ukrainai, kas īpaši skar lielo pilsētu kritisko infrastruktūru un civiliedzīvotājus.

Piemēram, visus ukraiņus šokēja ziņa, ka 23. martā bezpilota lidaparāta uzbrukumā Kijevai gāja bojā 5 gadus veca meitene un viņas tēvs (kamēr viņas māte smagā stāvoklī tika hospitalizēta) un viņi bija iekšēji pārvietoti cilvēki no Zaporižjas apgabala frontes zonām. Citā rajonā kāda vecāka sieviete tika sadedzināta dzīva ugunsgrēkā, kas izcēlās pēc bezpilota lidaparāta trieciena, kas bija bruņots ar termobarisku kaujas galviņu. 25. martā sprādzienā Doņeckas apgabala Kurytivkas ciemā gāja bojā 3 gadus vecs bērns un viņas 36 gadus vecā māte.

Ukraiņi pēdējos trīs gadus katru dienu lasījuši līdzīgu ziņu straumi. Būtu absurdi domāt, ka šajos apstākļos Ukrainas pilsoņi nevēlas tūlītēju kara izbeigšanu! Tomēr viņi netiecas uz pagaidu pamieru, bet gan uz ilgstošu mieru, kura pamatā ir taisnīgums, starptautiskās tiesības un robežu neaizskaramības un valstu teritoriālās integritātes principu ievērošana.

No savas puses Krievijas vadība paļaujas ne tik daudz uz savu karaspēka uzvaru kaujas laukā, bet gan uz teroristu spiediena metodi visā Ukrainas teritorijā ar pastāvīgiem gaisa uzbrukumiem, kas nežēlīgi iznīcina kritisko infrastruktūru un n oved pie ievērojamiem civiliedzīvotāju upuriem. Kremlis pieļauj, ka Ukrainas iedzīvotāji vai nu bēg uz Eiropu, vai ķeras pie politiskiem satricinājumiem, pieprasot, lai oficiālā Kijeva nekavējoties pārtrauc pretošanos agresoram un ar Maskavu noslēdz miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, kas patiesībā nozīmē Ukrainas kapitulāciju Krievijai.

Kremļa saimnieki uzskata, ka, turpinot slepkavot mierīgos ukraiņus, tostarp bērnus, viņi salauzīs Ukrainas politiskās nācijas cīņas garu, gribasspēku un brīvības tieksmi neatkarīgi no tās pārstāvju etniskās izcelsmes un ikdienas saziņas valodas. Patlaban Putina mērķis nav ātri ieņemt Harkivu, Sumi, Dņepro un citas lielākās Ukrainas pilsētas (kā viņš to visu cer izdarīt vēlāk), bet gan piespiest ukraiņus panākt “mieru” tieši tādā nozīmē, kā Maskava, nevis Kijeva un tās Rietumu sabiedrotie.

Ar vārdu "miers" Kremlis saprot prezidenta Zeļenska un nākošo cilvēku atkāpšanos no amata, kas piekristu Krievijas Federācijas konstitūcijā jau iekļauto Krimas, Sevastopoles, Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksijai, marionešu varai Kijevā, kas galu galā pievienotos apvienotajai Baltkrievijas un Krievijas valstij. Eirāzijas ekonomiskā savienība.

Tāpēc Putins ir pavēlējis ne tikai cīnīties ar ienaidnieka armiju, bet arī veikt ukraiņu tautas genocīdu ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, īstenojot savu mērķi. Kā ir pārliecināts Kremlis, jo vairāk Ukrainas pilsoņu kļūs par bēgļiem ES valstīs, jo labāk būs nākotnes okupācijas iestādēm. Citi ukraiņi izdarītu spiedienu uz Kijevu, lai tā parakstītu kapitulāciju. Tādējādi, kamēr Rietumi vēlas, lai Maskava pēc iespējas ātrāk noslēgtu miera līgumu ar Kijevu uz abpusēji pieņemamiem nosacījumiem, Krievija nepārprotami dod priekšroku kara noziegumu turpināšanai.