Trampa līgumi

Kā jau zināms, tad Trampa administrācija sadarbību ar Ukrainu skata caur finansiālā labuma gūšanu. Kā viens no pirmajiem administrācijas soļiem bija derīgo izrakteņu apsaimniekošanas līgums, kuru cik ātri ASV puse gribēja parakstīt, tik ātri Ukraina noraidīja. Taču kustība līguma izveides virzienā nav mitējusies un Trampa administrācija aizvadītajā nedēļā nosūtīja ukraiņiem jaunu līguma versiju. Tā saturs tika nopludināts arī masu medijos. ASV izdevums „The Financial Times” pirmais publiskoja jaunā līguma projekta apskatu.

Ko tad šajā līguma versijā prasa ASV, un ko gatava piedāvāt Ukrainai:

• tajā joprojām nav noteiktas nekādas garantijas Ukrainas drošībai;

• dokumentā tiek pieprasīta kontrole pār absolūti visiem derīgajiem izrakteņiem, kas atrodami Ukrainas teritorijā. Ne tikai retzemju metāliem, kā bija iepriekšējos variantos, bet arī naftu un gāzi;

• derīgo izrakteņu apguvi vadīs fonds, kurā paredzēta piecu cilvēku vadība, no kuriem trīs ir amerikāņi. Turklāt amerikāņiem ir vairākums un veto tiesības. Saprotams, ka cilvēkus šiem amatiem izraudzītos Trampa administrācija;

• līgums paredzēts kā beztermiņa dokuments, kuru apturēt var tikai ASV;

• paredzēts, ka ASV pārstāvjiem būs tiesības noteikt, vai kādas citas valsts uzņēmums Ukrainā var uzsākt kādu ar resursiem saistītu projektu. Tas būs iespējams tikai tad, ja ASV nebūs ieinteresēta kādā projektā un atteiksies no tā. ASV var bloķēt Ukrainas resursu pārdošanu jebkurai citai valstij;

• paredzēts, ka fondā abas puses iegulda līdzekļus, bet Trampa administrācija kā ieguldītos līdzekļus uzskaita visu to, ko Ukraina kā bezmaksas palīdzību kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma jau saņēmusi no ASV. Līdz ar to ASV jau uzskata, ka tās daļa jau ir iemaksāta;

• līguma projekts paredz pie derīgajiem izrakteņiem kā resursus pieskaitīt arī to ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru – ceļus, dzelzceļu, ostas, pārstrādes rūpnīcas – faktiski visu, kam var gadīties saistība ar resursu ieguvi.

Interesanti, ka no tiem materiālās palīdzības līdzekļiem, kurus ASV uzskatīs par savu ieguldījumu fondā, jau tagad vēlas pieprasīt 4% kā ikgadēju peļņu no ieguldījuma, līdz brīdim, kamēr Ukraina iedalīs fondā savus līdzekļus.

„The Financial Times” analītiķu vērtējumā šis līguma variants ir krasa Trampa administrācijas centienu eskalācija, lai sagrābtu kontroli pār ienesīgiem Ukrainas resursiem.

Ukrainas derīgo izrakteņu karte

Katastrofālākais šajā līguma piedāvājumā ir tas, ka ASV varēs pilnībā kontrolēt Ukrainas darījumus ar derīgajiem izrakteņiem un norobežot no Ukrainas resursu tirgus Eiropas Savienības valstis. No politiskā viedokļa tas nozīmē Ukrainas atraušanu no pievienošanās ES ar ekonomiskiem līdzekļiem. Šāds iznākums ir viens no kremļa pamatmērķiem. Dalība NATO Ukrainai jau tikusi noliegta, tagad vēl jānorobežo no dalības ES. Atkal rodas jautājums – kā interesēs darbojas esošā ASV administrācija?

Atkal jāpieņem, ka šāda Trampa administrācijas pieeja norāda uz politikas pārvēršanas par biznesa darījumu turpināšanu. Ukraina saņēma ASV palīdzību ar nosacījumu, ka tā ir bezmaksas palīdzība. Tādi bija darījuma nosacījumi, ja tā var izteikties. Ja ASV jau no sākta gala piedāvātu Ukrainai iegādāties apbruņojumu par naudu, tā jau būtu cita situācija. Šajā gadījumā Ukrainai piederētu arī tiesības izvēlēties ko iegādāties, ja jau tas ir par samaksu. Protams, arī par samaksu varētu tapt uzstādīti ierobežojumi sensitīvu apbruņojuma sistēmu pārdošanai, taču nebūtu radusies situācija, kādu to tagad izspēlē Trampa administrācija.

Kā novērojam, tad arī Ukrainas vadība ir pielāgojusies Trampa darbības stilam. Sākotnēji Ukrainas rīcībā bija nomanāms zināms naivums, vērsties pie Trampa kā pie atbalstītāja un partnerības turpinātāja. Politiskais skandāls tikšanās laikā Baltajā Namā deva jaunu pieredzi. Ņemot to vērā, Ukraina izvairās no asiem paziņojumiem un sasteigtas darbības. Redzam, ka no Ukrainas puses asu komentāru par Trampa administrācija piedāvāto jauno līguma projektu nav, bet tiek teikts, ka līgums svarīgs, nepieciešams laiks, lai ar to iepazītos. Laiks tiešām ir svarīgs. Lai nedotu Trampam formālu iemeslu atkal apturēt militāro palīdzību, jāspēlē smalka politiska spēle. Baidena administrācijas apstiprinātās militārās palīdzības apjoms beigsies vasarā. Šobrīd ir gandrīz droši, ka Tramps bezmaksas palīdzību Ukrainai neturpinās sniegt, līdz ar to jāspēj izmantot pēdējais, ko var saņemt. Faktiski Ukrainā un ES jau izskata variantus, kā turpināt pretošanos agresijai bez ASV palīdzības. Situācija ir nopietna, bet nav katastrofāla. Šie trīs kara gadi un palīdzības sniegšana tomēr deva Ukrainai iespēju vairākkārtēji palielināt militāras industrijas ražošanas jaudas, kā arī izveidot tādas tāldarbības ieroču sistēmas, kas nākotnē palīdzēs piespiest kremli pārdomāt kara turpināšanu.