Trampnedēļa

Aizvadīta kārtējā kara nedēļa Ukrainā, kas ukraiņiem maz ar ko atšķīrās no pēdējo trīs gadu nedēļām. Tomēr starptautiskajā arēnā saistībā ar Ukrainas vārdu (precīzāk – tās prezidentu V.Zeļenski) valdīja zemestrīces vai orkāna atmosfēra. Tam iemesls ir vienkāršs – jaunievēlētais ASV prezidents D.Tramps ir ķēries „pie lietas” kara apturēšanā Ukrainā. Neatkārtosim visu viņa teikto un rakstīto soctīklos, bet tā kopsavilkums ir izcili vienkāršs. Ja Trampa izteicienus var uzskatīt par tā dēvēto Trampa miera plānu, tad atšķirības no Putina plāna tajā nav.

Saprotams, ka visnotaļ dīvaini izskatās un izklausās ka valsts, kam ir spēcīga ekonomika, starptautiska ietekme un militārās spējas, galvenā politiskā amatpersona runā nepatiesību, izsaka dažāda veida draudus pasaulei un flirtē ar Krievijas politisko režīmu.

Tas izskatās pēc nevarības vai mākslīgas situācijas saduļķošanas kaut kā interesēs – ļoti izskatās, ka kremļa interesēs, bet mēs to neapgalvosim, jo to apgalvot pašlaik vēl nav „politiski korekti”. Katrā ziņā reakcija Krievijā pēc ASV un Krievijas delegāciju tikšanās Sauda Arābijā runā pati par sevi – galvenajos režīma medijos Trampa portrets un virsraksti, ka „īstenās pasaules lielvaras” spēs atrisināt esošo situāciju. Situāciju, kas nu kaut kā tā radusies, protams, ka lielā mērā Ukrainas vainas dēļ. Redzamais sausais atlikums no sarunām ir tāds, ka kremlis nav gatavs piekāpties nevienā 2023.gada ultimāta pret Ukrainu punktā, bet piedāvā ASV sākt kopīgus ekonomiskus projektus energoresursu ieguvē, kā arī prasa atcelt sankcijas.

Saprotams, ka Ukraina karadarbības pārtraukšanas vārdā nevar piekāpties kremļa prasībām un izlikties, ka asiņainais karš teju vispār nav noticis. Turklāt Ukrainas prezidents vēl atļāvās neparakstīt Trampa ekonomikas ministra atvesto līgumu par Ukrainas derīgo izrakteņu apsaimniekošanu u.c. sadarbību tautsaimniecībā. Zīmīgi, ka tieši Trampa administrācijas ekonomikas ministrs bija pirmā amatpersona, kas steidzami ieradās Kijivā ar parakstīšanai sagatavotu līgumu, kas izrādījās, teiksim tā – diskriminējošs. Izskatās, ka tas bija trigeris Trampa neadekvātajai retorikai attiecībā pret Ukrainas prezidentu V.Zeļenski personīgi.

Kas tad ir šis Donalds Tramps – pašreizējais pasaules lielvaras līderis?

Pasaules mediji ņirb no informācijas par Trampu jau kopš tā nonākšanas prezidenta amatā 2017.gadā. Acīmredzams ir viens – tie ir nemitīgi skandāli, sagrozīta informācija, meli, varas izmantošana savās interesēs, „jauna veida” politikas ieviešanas centieni. Zīmīgi, ka medijos ir plaši pieejama informācija par Trampa kā biznesmeņa saistību ar Krieviju. Zinot, kā darbojas Krievijas speciālie dienesti, nav pamata šaubīties, ka ārzemnieki, kas vēlas Krievijā uzsākt biznesu tiek uzmanīti īpaši vērīgi. Sevišķi tādi, kas operē ar ievērojamiem finanšu līdzekļiem. Trampa parādīšanās Krievijā datējama vēl ar padomju laikiem. Turklāt pirmo sievu D.Tramps atrada bijušajā Varšavas pakta teritorijā – Čehoslovākijā, ne visai tipiski Aukstā kara perioda amerikānim, bet ļoti interesanti specdienestiem.

D.Tramps ar pirmo sievu Ivanu Ļeņingradā 1987.gadā

Krieviju Tramps apmeklē arī pēc PSRS sabrukuma, mēģina attīstīt nekustamā īpašuma biznesu, tiekas ar Krievijas oligarhāta pārstāvjiem un, kā pats sākotnēji raksta sociālajos tīklos, tad arī ar jau tobrīd Krievijas prezidenta amatā esošo Putinu un tā cilvēkiem. Interesanti, ka Tramps noliedz šo pazīšanos ar Putina tuvāko loku laikā, kad grasās kļūt pas ASV prezidentu. Tomēr, paša komentāri sociālajos tīklos liecina par pretējo. Šai vietā citēsim Krievijas (emigrējušā) žunālista A.Troicka intervijā Latvijas medijam teikto:

”Trampam Putina priekšā, neskatoties uz auguma atšķirībām, dreb ceļgali. Ir zināms, ka Tramps daudzreiz braucis uz Krieviju. Viņš tur bija vēl PSRS laikos 1987. gadā kopā ar savu pirmo sievu, krieviski runājošo Ivanu. Daudzreiz viņš braucis uz Krieviju arī deviņdesmitajos un 2000. gados. Kāds ir Tramps morāli ētiskā ziņā... Sakari ar prostitūtām utt. Mēs visi to labi zinām. Tas pierādīts pat amerikāņu tiesā. Nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas viesnīcās un kūrortos safilmēti kilometriem gari pornogrāfiski video, kuros galvenajā lomā ir Donalds Tramps”.

Vai Putina dienestu rīcībā varētu būt kompromitējoši materiāli – atbilde ir jā. Vai tādi ir, nezinam, klāt neesam stāvējuši. Tomēr cilvēka, jāsaka, pazemīgā attieksme Putina priekšā liek domāt par atkarību. Tas, ka Putins ietekmes aģentus sagatavo un izmanto citviet jau vairs nav nekāds noslēpums. Dzīvie un aktīvie piemēri – Medvedčuks un Janukovičs Ukrainā, Fico Slovākijā, Ivanišvili Gruzijā, Orbāns Ungārijā, Šrēders Vācijā un citi, mazāk ievērojami. Arī Latvijā... Kopīgs tiem tas, ka no viņiem atkarīga veselu valstu politika.

Rietumeiropas mediji par Trampu

Ja nepieturamies pie ļaunākā, bet uzskatam, ka Tramps netiek šantažēts no kremļa, tad viņa retorika uztverama kā politiska izmisuma solis. Priekšvēlēšanu solījumus nevar izpildīt tādēļ, ka neviena no pusēm nav gatava piekāpties. Jāatzīme, ka Ukrainas gadījumā likmes ir pārāk augstas, lai piekāptos kremļa ultimātiem. Kā atceramies, sākotnēji Tramps vērsās pret kremli ar sankciju draudiem, kas, protams, nenostrādāja, jo izklausījās pēc tukšiem draudiem. Tas deva iemeslu mesties virsū karadarbībā iesaistītajai otrajai pusei, agresijas upurim. Tā vien liekas, ka Trampa retorika mērķēta tā, lai saņemtu tādu pat emocionālu atbildi no V.Zeļenska, ko Tramps varētu pārvērst par necieņas izrādīšanu sev personīgi un kas varētu kalpot par iemeslu palīdzības apturēšanai, lai mēģinātu ukraiņus piespiest piekāpties kremļa ultimātiem. Par to liecina ASV viceprezidenta JD Vensa draudi „turēt muti” attiecībā pret Trampu, lai gan netika redzēts, ka kāda amatpersona Trampu būtu necienīgi nodēvējusi.

Lai gan Trampa retorika izsauca pretreakciju Eiropas politiskajās aprindās, nevar izslēgt, ka turpinoties šāda stila retorikai arī Eiropā radīsies atsaucīgas balstiņas. Kas Eiropas un Rietumu pasaules šķelšanā pašlaik ir ieinteresēts visvairāk? Atbilde jau nav tālu jāmeklē, šeit pat aiz mūsu austrumu robežas tā sēž...

Interesanti bija pavērot Latvijas Republikas Saeimas deputātu debates saistībā rezolūcijas pieņemšanu par nostāju kara pret Ukrainu noregulēšanu. Tā piemēram deputāts Šlesers zināja teikt ka "trīs gadus Ukrainā līst asinis. Ukraina aizstāv savu teritoriju. Diemžēl nevaru piekrist ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV), ka Krievija ir zaudējusi šajā karā. Mēs redzam pretējo, ka patreiz Ukraina zaudē aizvien vairāk teritorijas".

Deputāta Šlesera zināšanas par karadarbību Ukrainā ir visai virspusējas, taču teiktajā ievijas kremļa propagandas motīvs par to, ka krievi var turpināt šo karu teju bezgalīgi. Jautājums – kamdēļ kremlim nepieciešama Ziemeļkorejas un Irānas militārā palīdzība kara turpināšanai, un kamdēļ tad Rietumiem neatbalstīt Ukrainu?

Odziņu tortei savā runā uzlika Šlesera partijas biedrene Petraviča, kas faktiski atkārtoja Trampa pausto. Viņa atzina, ka Latvija trīs gadus ir atbalstīju Ukrainu, bet tagad "mums ir jāieskatās patiesībai acīs". Kādai patiesībai? Jāpārtrauc atbalstu? Kremļa prioritāte... Viņa norādīja, ka "Eiropa tagad ir uzmetusi lūpu", ka netika pieaicināta Krievijas un ASV sarunās, "bet ir bijuši veseli trīs gadi, lai apsēstos pie sarunu galda un pārtrauktu šo karu". Tāpat viņa interesējās, vai ukraiņu tautai kāds ir pajautājis, ko viņi vēlas. Turpinājumā viņa atgādināja, ka šo trīs gadu laikā tika cerēts uz Krievijas ekonomikas sabrukumu, "bet no tā nekas nepiepildījās". "Esam reālisti. [Real politics?]Uzvara būtu miers. Tāds miers, ko Ukraina vēlas. Šis postošais karš ir jāizbeidz. Postošais slaktiņš ir jāaptur, un jo ātrāk, jo labāk," pauda Petraviča. Trampa retorika - Kremļa propaganda viens pret vienu...

Prolēmas Krievijas ekonomikā samilzt un tas ir fakts. Režīms ir norūpējies, tādēļ karadarbības pārtraukšana un sankciju atcelšana ir vitāli svarīga tā eksistences turpināšanai. Protams, ka kremlis var pastiprināt represīvo režīmu un turpināt savu politiku, taču visam var pienākt gals. Kremlim pieaug, nevis mazinās drošības riski. Spēcīgas sankcijas karu būtu jau izbeigušas un kodolieroču pielietošanas draudi izčibējuši.

Nav pārsteigumu Rosļikova viedoklī, kas turpināja Šlesera grupējuma viedokļa paušanu. Rosļikovs aicināja netraucēt Trampam un ASV sarunām ar Krieviju. "Ja viņi mēģina panākt kaut kādu risinājumu, mums nevajadzētu traucēt viņiem un gaidīt, kad būs galējais rezultāts," teica Rosļikovs. Interesanti, kā mēs kā Latvijas Republika varētu šiem traucēt? Politisko nostāju paust mums neviens nevar liegt.

Viņš arī aicināja palūgt sabiedriskajiem medijiem "nekādā veidā nerunāt neglaimojošas lietas par ASV prezidentu". Tātad jārunā glaimojošas lietas, kā to dara Putins. Piemēram – Trampam 2021.gadā tika atņemta uzvara u.t.t..

Secinājumi.

Ukrainā Trampa ātrais politiskais piegājiens kara izbeigšanai nav vainagojies ar panākumu, kas būtu V.Zeļenska autoritātes graušana. Tieši tādu pat efektu Tramps vēlējās panākt Eiropas politiķu vidū, taču arī tas izsauca pretējo efektu. Reāla darbība Trampa retorikai pagaidām neseko, apbruņojuma piegādes no ASV nav pārtrauktas, kas dod cerību, ka turpinājumā sekos citādāka Trampa miera izlīgšanas politika. V.Zeļenskis izrāda apbrīnojamu stāju un noturību politiskās turbulences apstākļos. Tramps, visticamāk, saskarsies ar iekšējo pretdarbību ASV savai ārpolitikai, tamdēļ, ka tiks skartas ASV biznesu un politiskās intereses. ASV ieroču ražošanas industrija labi pelna ar apbruņojuma eksportu. Draudi samazināt drošības garantijas Eiropai, liks attīstīt Eiropas apbruņojuma industriju, kodolatturāšanas spējas – jomas kur ASV centās dominēt. Kā piemērus varam minēt ASV zenītraķešu kompleksus „Patriot”, kas nosacīti dominē ieroču tirgos. Tai pat laikā Eiropā ir radīti analogi kompleksi „IRIS-T”, kas tirgū konkurē ar ASV produkciju. Trampa izteikumi par to, ka ASV no Eiropas šķir „liels dziļš okeāns” mūsdienu plaša militāra konflikta gadījumā nepasargās, tādēļ ASV ir būtiski saglabāt militāro klātbūtni jebkur.