Ukrainas armijas izaicinājumi – jaunās vienības

Karš starp Ukrainu un KF pilnā apjomā un mērogā ilgst jau trīs gadus. Karš ir ilgs un tas prasa milzīgus materiālos un cilvēkresursus. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir Ukrainas bruņoto spēku izaicinājumi saistībā ar mobilizāciju un jaunu karavīru/virsnieku apmācību.

Viena no galvenajām problēmām ieilgušos karos ir neizbēgama kājnieku kvalitātes pazemināšanās. Tas ir saistīts ar šādiem iemesliem:

1. Kaujas zaudējumu dēļ krasi tika samazināts ierindas karavīru skaits, kuri dienēja pirms kara sākuma. Tieši šeit ierodas motivētākie rezervisti, lai pievienotos armijai pilna mēroga iebrukuma sākumā.

   
   

2. Karavīri no šīm divām kategorijām, kas bez jebkādiem svarīgiem piesardzības pasākumiem ir izdzīvojuši līdz mūsdienām atrodas šādā morālā stāvoklī - pārsvarā noguruši un demotivēti. Daudzi cilvēki, kuri sākotnēji armijā nāca ar degošām acīm šo gadu gada laikā pārdzīvoja visu, ko vien var pārdzīvot. Un tagad viņi vai nu meklē, vai jau ir atraduši likumīgu iemeslu, lai pamestu dienestu. Bet kurš viņus var aizstāt?

   
   

3. Jaunie iesaucamie absolūtā vairākumā ir ar zemu motivāciju. Viņi nesaprot, kāpēc viņi tiek sūtīti karā, jo teletons nepārtraukti runāja par uzvarām un panākumiem. Propaganda karā ir vajadzīga un nepieciešama, bet ja tā ir par daudz un tiek pārspīlēta, tas jau vienā brīdī sāk spēlēt pret pašiem.

   
   

4. Ukrainas spēja sagatavot jaunas vienības kopumā nav adekvāta mūsdienu kājnieku kaujai. Neformālās sarunās runājot ar mobilizētajiem Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, kuri pirms došanās uz fronti bija izgājuši tikai mēnesi ilgas mācības, stāstīja, ka viņiem mācīja izjaukt un salikt AK (kalašņikovu). Ļoti pozitīvas atsauksmes ir par Ukrainas kājnieku apmācības kvalitāti ārvalstu poligonos. Ir izņēmumi, kad dažas vienības (Azov, 3. atsevišķais skolas bataljons un citas) pašas ir iesaistītas savu jauniesaukto apmācībā. Taču tā nav tendence Ukrainas bruņotajos spēkos, bet drīzāk izņēmums.

Pozitīvais aspekts šajos apstākļos ir tas, ka KF kājnieku kvalitāte visos aspektos un kategorijās ir vēl sliktāka nekā Ukrainai. Tāpēc visās vienlīdzīgās pozīcijās kājnieku kaujā ukraiņu karavīrs nepārprotami pārspēj krievu. Tāpēc uzvarai šajā karā noteicošais būs nevis abu pušu kājnieku spēju salīdzinājums, bet gan materiālie, tehniskie, ekonomiskie un ģeopolitiskie faktori.

Par virsnieku kvalitāti

Jo ilgāk turpinās karš, jo vairāk armijā ir neprasmīgu virsnieku, kuri nespēj adekvāti pildīt savus pienākumus.

Atrast labu rotas komandieri ir grūts uzdevums. Tam ir vairāki iemesli:

1. Kaujas operāciju augstā intensitāte rada ievērojamus zaudējumus jauno un vidējās klases personāla komandā.

   
   

2. Krasa militārā ekspansija, kuras rezultātā palielinās esošo vienību skaits un masveidā veidojas jaunas. Viņiem nav kaujas vai vienkārši inteliģenti komandieri.

   
   

3. Lai izveidotu kompetentu rotas komandieri, nepieciešami vismaz četri gadi. Tomēr tādas greznības nav. Un pat vadu komandieri tik ilgi neizdzīvo pilna mēroga karā.

   
   

4. Saprātīgs vada komandieris, ātri kļūst par rotas komandieri, bet tas jau ir pavisam cits atbildības līmenis. Viņi tiek iecelti par rotas komandieriem un pēc tam jau arī ieceļ komandēt bataljonu. Viņiem nav vajadzīgās pieredzes un prasmju, lai ieņemtu augstākos amatus. Šeit mēs varam uzsvērt aspektu, ka kara laikā virsnieku paaugstināšanas ātrums noved pie tā, ka nesagatavoti cilvēki nokļūst pārāk augstos amatos, kam viņi nav gatavi nedz mentāli, nedz pēc spējām.

   
   

5. Kadetu apmācības kvalitāte militārajās akadēmijās kopumā joprojām ir neapmierinoša. Kad tikko kaltu leitnantu nosūta uz kaujas vienību, pēkšņi kļūst skaidrs, ka viņam nevar uzticēt cilvēku komandēšanu. Ir jāmācās no jauna, tagad praksē.

Secinājums: Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šajā kara posmā nav vērts masveidā veidot jaunas brigādes. Virsnieki tiek savervēti burtiski “pēc sludinājuma”, viņu kvalitāte ir ļoti apšaubāma. Un, ja šādai brigādei pievienojas kompetents rotas vai bataljona komandieris, viņš ātri kļūst par daļu no citu virsnieku kopējās masas. Interesanti, ka tas atklājās pat vairāk nekā pirms gada, “pretuzbrukuma” laikā. Tad vienai no jaunizveidotajām "leopardu" brigādēm pietrūka tik spēcīgas komandas visos līmeņos, ka šo ilgi apmācīto "leopardu" kaujas debija izvērtās par apkaunojošu fiasko.