Vai būs operācija „Suvalku koridors”?

Šī gada 13.-14.martā Putins kremlī oficiālā valsts vizītē pieņēma Baltkrievijas diktatoru Lukašenko. Vizīte arī tika smalki ierēķināta tajā laikā, kad kremlis uzņēma Trampa pilnvaroto Ukrainas pamiera jautājumos Vitkofu. Taču Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta oficiāla valsts vizīte darbojās kā iegansts sarunu ar Vitkofu ievilkšanai vēlā naktī pēc astoņu stundu gaidīšanas. Saprotams, ka kremlis Baltkrieviju neuztver kā suverēnu valsti, līdz ar to šī valsts vizīte kā tāda un tās izpildījums šajā laikā tieši ierakstās kremļa politisko intrigu arsenālā.

Šobrīd gan jautājums ir par to, ko Lukašenko atveda no Maskavas. Kā stāsta avoti no Baltkrievijas varas struktūrām, tad Lukašenko atgriezies mājās nepriecīgā noskaņojumā. Sarunas notikušas par Baltkrievijas „loģisku padziļinātās integrācijas pabeigšanu”. Kremlī viņam skaidrā valodā esot pateikts, ka procesam jānoslēdzas ar Savienotās Valsts pāreju federatīvā veidojumā. Respektīvi – Baltkrievijai jākļūst par Krievijas Federācijas sastāvdaļu ar visām no tā izrietošajām sekām. Baltkrievijas ieiešanai Krievijas Federācijas sastāvā jākļūst par paraugu visām bijušajām PSRS republikām.

Jau iepriekš rakstījām, ka investīciju klimata uzlabošanai Lukašenko izskata iespējamību izsludināt amnestiju visiem par politiskajos procesiem notiesātajiem baltkrieviem, taču avoti no Baltkrievijas varas struktūrām informē, ka šādai rīcībai aktīvi pretojas režīma spēka struktūru vadība. Kā iemesls tiek minētas Baltkrievijas KGB apakštruktūru ietekmes ierobežošana un finansējuma samazināšana. Aktīvākais protestētājs esot KGB galvenās pretizlūkošanas pārvaldes vadītājs Terebovs, kura pārvalde pēdējos gados ir „uztaisījusi” tūkstošus lietu par spiegošanas darbībām pret režīmu, no kurām 95% esot „izzīstas no pirksta” operatīvajiem darbiniekiem savstarpēji sacenšoties kreativitātē. Tiekot imitēta aktīva darbība, kuras ietvaros tiek palīdzēts arī „novākt” konkurentus sev pietuvinātām komercstruktūrām. Tā kā Terebovs „tēmē” uz visa Baltkrievijas KGB priekšnieka amatu, tad šāda ietekmes zaudēšana nav pieļaujama. Terebovam esot „stipra aizmugure” Lukašenko Apvienotā analītiskā centra priekšnieka A.Pavļjučenko personā, kas veido opozīciju esošajam KGB priekšniekam Terteļam. Citiem vārdiem sakot spēka struktūrās notiek cīņa par varu, bet nelabvēlīgas situācijas radīšanas rezultātā ietekmīgie spēka struktūru vadītāji var atstādināt no varas vai pat likvidēt pašu Lukašenko Maskavas saimnieku interesēs. Tā kā var tiekt, ka Maskavas roka atrodas tiešā Lukašenko tuvumā pastāvīgi.

Papildus cīņai par varu Baltkrievijas spēku struktūrās, saskaņā ar informācijas avotiem Baltkrievijas opozīcijā Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas pakļautībā esot izveidoti 14-15 formējumi, kuru sastāvos atrodas bijušie Iekšējā karaspēka speciālās nozīmes vienību karavīri, kurus apmāca bijušie Prigožina militārās kompānijas kaujinieki. Šie kaujinieki arī sastāv minētajos formējumos un tiem ir piešķirta Baltkrievijas pavalstniecība, kā arī iedalīta dzīvojamā platība. Kopējais kaujinieku skaits šajos formējumos varētu būt ap 5000.

Secinājumi. Ja tiek īstenoti kremļa plāni un Baltkrievija kļūt par Krievijas sastāvdaļu, skaidrs, ka tās armija pilnībā integrējas Krievijas Bruņoto spēku sastāvā. Baltkrievijas kā federācijas sastāvdaļas politiskais vadītājs, lai kāds tas arī būtu, nenosaka savu spēka struktūru darbību, nedod pavēles u.t.t.. Savukārt kremlis iegūst „svaigu” spēku iespējamo agresīvo darbību turpināšanai. Lai arī Baltkrievijas BS skaitliski sastāda ap 5-6 pilnvērtīgām divīzijām (domāts aritmētiski sadalot karavīrus pa tādām vienībām kā divīzija vieglākai sapratnei), kuras nokomplektētas pārsvarā ar obligātā dienesta karavīriem, Baltkrievijas teritorijā ir savācams ievērojams skaits rezervistu, lai nokomplektētu vēl vismaz tikpat divīzijas. Šobrīd jautājums ir nodrošinājumu, jo Lukašenko režīms ir atdevis Putinam daudz kara materiālu no saviem krājumiem. Mūsu rīcībā nav informācijas par Baltkrievijas armijas materiālo stāvokli. Tomēr skaidrs kļūst tas, ka Baltkrievijas suverenitātes dienas ir skaitītas. Režīma izveidoto speciālo un represīvo dienestu struktūru kremlis pārņems kontrolē bez aizķeršanās, līdz ar to jebkādu iekšējo protestu uzliesmojumi zibenīgi tiks apspiesti. Tāpat kremlis bez aizķeršanās varēs īstenot iedzīvotāju mobilizāciju, tādējādi veidojot papildu bruņoto spēku grupējumu. Jāatzīmē, ka Baltkrievijas BS ir salīdzinoši kaujasspējīgi, ir sava militārā vadība un struktūra, notiek regulāra kaujas apmācība un kaujas pieredzes pārņemšana no Krievijas-Ukrainas kara. Baltkrievijas BS ir stobru artilērijas un raķešu artilērijas ieroči. Tāpat, ir izveidota teritoriālā aizsardzība, kurā regulāri tiek iesaukti rezervisti un notiek apmācība.

Kremlim ir svarīgi šie četri gadi, kamēr ASV pie varas atrodas Trampa administrācija. Ja ir vēlme savienot Kaļiņingradas anklāvu ar federācijas teritoriju pa sauszemi, tad šis periods, iespējams, arī ir īstais iespēju logs. Tomēr pašlaik karadarbība Ukrainā traucē pilnībā pievērsties Suvalku koridora projektam. Tādēļ pamiers Ukrainā ir nepieciešams. Saprotams, ka tikai pamiers, jo miera līgumu kremlis būtu gatavs slēgt tikai Ukrainai kapitulējot. Savukārt pamiera apstākļos frontes līnija saglabājas, pieļaujams, ka notiek zemas intensitātes karadarbība kā līdz 2022.gadam, bet tikmēr veidojas grupējums Baltkrievijas teritorijā ar mērķi cirst Suvalku koridoru. Šogad runas par šādu iespējamību dzirdamas daudz biežāk. Te jāatgriežas pie Putina 2021. gada ultimāta, kas pieprasīja NATO atvilkt savus spēkus no Krievijas pierobežas, kas nozīmē, ka plāns pakļaut Ukrainu bija īsam laikam, lai pēc tam pievērstos Baltkrievijai. Tā kā plāns pret Ukrainu izgāzās, nācās pārcelt Baltkrievijas aneksiju, taču vienlaicīgi netraucēti izgrābt Baltkrievijas resursus.

Gaidāmās mācības „Zapad-2025” lielā mērā noteiks situācija ar Ukrainu. Ja kremlim būs iespēja pārmest uz Baltkrieviju ievērojamu karaspēka kontingentu, kas integrēsies ar Baltkrievijas Bruņotajiem spēkiem, var tikt radīts samērā spēcīgs iebrukuma grupējums, turklāt pieredzes bagāts dronu pielietošanā. Jāatzīmē, ka Lietuva jau aktīvi darbojas, lai radītu mīnu laukus gar visu robežas perimetru, kas nozīmē, ka tiek saredzēti jau draudi, ne tikai teorētiski riski. Polija savukārt jau 2024.gadā uzsāka projektu „Austrumu vairogs”, kas paredz robežas nostiprināšanu, lai varētu pretdarboties dažādiem invāzijas scenārijiem. Projekts paredz izbūvēt gan fiziskos šķēršļus, gan radioelektroniskās cīņas elementus, gan novērošanas radarus. Cerams, ka NBS vadība izprot šo draudu iespējamību un sper nepieciešamos soļus.