Vai samelojies ministrs (Sprūds) drīkst palikt amatā?

Šāds jautājums jau ilgāk kā mēnesi virmo Latvijas gaisā pēc draudzīgā “Shahed” drona ielidošanas valsts teritorijā. Pēdējās nedēļas laikā, par notikušo iegūstot arvien vairāk informācijas, noskaidrots, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds par šī “dronu incidenta” apstākļiem meloja visai Latvijas sabiedrībai. Demokrātiskās sabiedrībās parasti nav pieņemts, ka melos pieķerta amatpersona amatu saglabā. Galu galā, kā gan sabiedrība var šādai amatpersonai uzticēties? Vēl jo vairāk, ja tas ir aizsardzības ministrs, kura lēmumi tieši ietekmē valsts aizsardzības spējas. Būtībā, mēs dzīvojam pirmskara apstākļos, bet aizsardzības ministrs melo par salīdzinoši vienkāršu incidentu, pēc kā sabiedrībai bija jāizskaidro, kāpēc Nacionālie bruņotie spēki 7. septembrī nespēja notriekt dronu.

Aizvadītajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas par “vides objektu” pie Ādažu militārās bāzes – tas valsts budžetam izmaksā 183 000 EUR. Lieki piebilst, ka sabiedrība bija sašutusi. Interesanti, ka aizsardzības ministrs stāstīja, ka viņš neko par to nav zinājis. Pēc “Taisnības” redakcijas rīcībā esošās informācijas, ministrs atkal samelojies. Ceram, ka drīzumā atklātībā parādīsies informācija, kas apliecina – ministrs par šo “vides objektu” bija lietas kursā un līdz šim viņam par to nebija nekādu iebildumu.

Bez šiem diviem pēdējiem gadījumiem vēl arī jāmin tas, ka Sprūds nestāsta sabiedrībai patiesību par Latvijas izgāšanos un nespēju „Dronu koalīcijas” jautājumā. Šokējoši, ka Sprūds ar visiem valdības iedalītajiem miljoniem gada (!!!) laikā uz Ukrainu ir spējis nogādāt tikai apmēram 3000 dronus. Tas ir apkaunojums mūsu valstij. Sabiedrībai būtu jāzin, kas ir īstie apstākļi, kāpēc Latvija (šajā gadījumā Sprūds) ir izgāzusies un nespēj piegādāt vairāk. Dažāda veida labdarbības organizācijas no Latvijas katru mēnesi sūta dronus uz Ukrainu, kas pārsniedz „Dronu koalīcijas” iespēto. Jau atkal, aizsardzības ministrs Sprūds melo un nestāsta patiesību par patiesajiem iemesliem.

Atmiņā nāk slavenais ASV prezidenta Bila Klintota seksa skandāls ar viņa praktikanti Moniku Levinsku. Pret ASV prezidentu tika ierosināts impīčments (atlaišanas procedūra) par melošanu tautai, nevis par seksa skandālu. Bez šaubām, ir vēl daudz citu piemēru, kur melos pieķerta amatpersona nekavējoties atkāpjas no amata. Normālās, demokrātiskās valstīs tāds process ir pieņemams, jo melošana izraisa automātisku sabiedrības un kolēģu neuzticību.

Grūti izprast, kāpēc netiek pieprasīta Sprūda demisija. Pirmkārt, jāatkāpjas bija pašam Sprūdam, bet, kā jau mēs zinām, Sprūds nekad nav izcēlies kā persona, kurai būtu augsti morāles standarti. Melot un pīt intrigas ir viņa būtība kopš agrīniem akadēmiskās karjeras pirmsākumiem. Tātad, ja pats ministrs neprotas, premjerei Evikai Siliņai bija kategoriski jāpieprasa ministra nomaiņa. Kā redzam, arī premjere to nav izdarījusi. Tas nozīmē, ka premjere vēlas piesegt Sprūda melus, un tas izskatās jau pavisam nelāgi. Teorētiski, mūsu Valsts prezidentam vajadzētu nākt klajā ar lūgumu izvērtēt Aizsardzības ministra atbilstību postenim, bet arī Rinkēvičs nevēlas Sprūda demisiju. Un tas, lūk, jau izskatās pavisam interesanti. Varbūt tas nozīmē, ka visi ir melojuši un tādēļ ne Siliņa, ne Rinkēvičs nevēlas Sprūda skalpu? Kas visvairāk izbrīna - pat mūsu valdības opozīcija nepieprasa Sprūda demisiju. Ko tas īsti nozīmē? Vai mēs varam pieņemt, ka Saeima pēc noklusējuma ir pieņēmusi, ka melošana ir atbalstāma un par to nav nekādu seku?

Vēl diezgan pārsteidzoši ir tas, ka tā saucamā ceturtā vara jeb mediji neceļ trauksmi un par šo atgadījumu Latvijas politiķiem neuzdod tiešus jautājumus. Vai patiesi mēs kā sabiedrība esam jau tik tālu degradēti, ka melošanu pieņemsi kā normu? Tādā gadījumā jautājums, kur mēs ejam? Varbūt mēs patiesība nemaz neesam labāki par Krievijas sabiedrību, kur dzīvot melos ir norma un pats par sevi saprotama parādība.

Gribētos cerēt, ka tik zemu vēl krituši neesam. Un tādēļ, “Taisnība” aicina pieprasīt aizsardzības ministra Sprūda demisiju. Kā reiz teica slavenais angļu filozofs Frānsiss Bēkons: “Meli atmasko vāju garu, bezpalīdzīgu prātu, zemisku raksturu”.

Mūsuprāt, aizsardzības ministrs Andris Sprūds atbilst šīm rakstura īpašībām. Mums ir nepieciešams tāds aizsardzības ministrs, kurš nemelo!