Valsts apmaksā ministru privātos PR pakalpojumus

Jau kopš šī gada pirmā ceturkšņa Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) visus mūs brīdina, ka situācija ar valsts budžetu ir “saspringta” un gatavojot nākamā gada budžetu nāksies daudzās pozīcijās pārskatīt izdevumus, jo valstij vienkārši nav naudas. Faktiskā situācija ir šāda: budžeta ienākumi ir mazi, ekonomika neattīstās, investori neskrien uz Latviju, eksports krītas. Piekritīsiet, neizklausās labi! Pagājušajā nedēļā, beidzot, arī premjere Evika Siliņa sadūšojās un pateica to, ko visi zināja jau sen un kam gatavoties - krīzei! Ašeradens un Siliņa sāka vilkt ārā labi aizmirsto Valda Dombrovska dziesmiņu par “jostu savilkšanu” un “grūtiem laikiem”. Portāls “Taisnība” šonedēļ redakcijas slejā (raksts “Finanšu ministrijas vadība ir atbildīga par gaidāmo valsts bankrotu”) izklāstīja savu viedokli, kurš ir atbildīgs par visu šo situāciju. Šajā rakstā mēs izgaismosim nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu, kas notiek ministru birojos. Izskatās, ka atkal “krīze” attieksies uz vienkāršo tautu, bet ministru birojos notiek dzīres un savējo ielikšana izdomātos amatos par lielām algām.

Šis ir sociālo tīklu laikmets un arī mūsu politiķi ir kā aptrakuši, lai sevi reklamētu visos sociālajos tīklos. Viss jau būtu labi un nevienam nav aizliegts sevi reklamēt sociālajos tīklos, bet kāpēc nodokļu maksātājiem ir jāatmaksā ministru privātais PR sociālajos medijos? Pilnīgi visi ministri par nodokļu maksātāju naudu algo savus privātos PR speciālistus, kuru vienīgais “darbs” ir slavināt attiecīgo ministru sociālajos tīklos. Tas ir pilnībā nepieņemami, jo katrai ministrijai jau ir komunikācijas nodaļas, kuru darbs ir atspoguļot konkrētās ministrijas un ministra publiskās aktivitātes. Protams, šie privātie ministru PR speciālisti, kuru “darbs” ir likt sociālajos kontos bildītes saņem fantastiski labas algas un uz viņiem neattiecas tāds pats darba laiks kā citiem darbiniekiem.

Papētīsim vairāk kā tiek notriekta mūsu nauda:

• Evika Siliņa. Mūsu premjere vispār ir aizgājusi pilnīgā kosmosā, jo Siliņas personīgais birojs ir izaudzis līdz 16 (!!!) cilvēkiem. Neskatoties uz to, ka būtībā lielu daļu premjeres darbu organizē Valsts kanceleja, Siliņa ir pieņēmusi darbā 16 (!!!) galminiekus, kuri ikdienā apkalpo kundzi un ēd valsts maizi. Kādi tik Siliņai nav padomnieki! Piemēram, ļoti interesanti, ka par ārlietu sfēru ir veseli 3 (!!!) padomnieki – padomnieks ārlietu jomā (Ivars Liepnieks), padomnieks Eiropas Savienības jautājumos (Salvis Draviņš) un padomnieks ES fondu jautājumos (Ints Dālderis, kurš ir “eksperts” visos iespējamos un neiespējamos jautājumos). Protams ir vesela strīpa padomnieku klasiskajos jautājumos – juridiskie jautājumi, ekonomika, valsts pārvaldes jautājumi, nacionālās drošības jautājumi u.c. Tad, protams, ir savs preses sekretārs (Edīte Matuseviča) un tad seko jautrākais – ir veseli trīs konsultanti, kuriem nav norādīta konkrēta sfēra, vienkārši “konsultanti”. Ko tas īsti nozīmē? Par ko tad viņi konsultē? Skaidrs, ka šie cilvēciņi ir ielikteņi un nedara pilnīgi neko. Savdabīgākais ir tas, ka zem Valsts kancelejas esošais Stratēģiskais komunikācijas koordinācijas departaments arī neformāli pilda valdības PR kantora funkciju. Piemēram, šī departamenta vadītājs Rihards Bambals 2023.gadā par neesošu stratēģiskās komunikācijas koordinēšanu no valsts saņēma EUR 60 000.

• Nākamais būs īpaši ekstravagants piemērs. Un atkal ir izcēlies visu laiku sliktākais aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kuram, protams, arī ir nepiciešama sava privātā „stratēģiskās komunikācijas padomniece”. Šos pienākumus par valsts naudu pilda tāda Dagnija Lejiņa. Sāksim ar to, ka Aizsardzības ministrijā ir vesels Militāri publisko attiecību departaments ar trīs nodaļām, kas atspoguļo visu kas ir saistīts ar publiskajām aktivitātēm militārajā sfērā. Tajā skaitā tiek arī intensīvi atspoguļota aizsardzības ministra dienas kārtība un citas viņa aktivitātes. Tomēr, Sprūdam ir nepiciešama sava „stratēģiskā komunikācijas padomniece”, kuras „stratēģiskie” pienākumi ir likt bildītes un ierakstus Sprūda sociālo tīklu kontos. Par šo „stratēģiski” svarīgo darbu Dagnija Lejiņa saņem vairāk kā EUR 3000. Dagnija Lejiņa par nodokļu maksātāju līdzekļiem braukā līdzi dārgājos Sprūda komandējumos, paliek dārgajos hoteļos un „stratēģiski” svarīgi atspoguļo Sprūda polittūrismu. Dagnija Lejiņa ar saviem polittūrisma braucieniem šad un tad dalās arī savos sociālo tīklu kontos

  
  

Interesanti, kā Dagnija Lejiņa šo pilnas slodzes darbu spēj savienot ar astoņām (!!!) citām darba vietām? Lejiņa paralēli „startēģiski” svarīgajam Sprūda reklamēšanas darbam strādā vēl arī šādus darbus.

Ļoti iespējams, tieši tāpēc Dagnija Lejiņa kā pilnas lodzes darbiniece var atļauties bieži vien nenākt uz darbu un tajā laikā nodarboties ar citiem darbiem. Bet viņas priekšniekam Andrim Sprūdam par to nav iebildumu, jo tā taču ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Jānorāda, ka izcilās „stratēģiskās komunikācijas speciālistes” pakalpojumi nav īpaši palīdzējuši Sprūdam, kuram tiek pārmesta stratēģiski slikta komunikācija militāro industriju un ap tikko notikušo Krievijas Shahed drona incidentu nemaz neizteiksimies. Komunikācija bija zem katras kritikas.

• Vēl viens klasisks piemērs savējo iekārtošanā darbā uz nodokļu maksātāju rēķina ir Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska „stratēģiskās komunikācijas padomniece” Elīna Bīviņa. Šī dāma arī paspēj būt vēl par palīdzi Sandrai Kalnietei Eiroparlamentā un arī sniegt padomus Rīgas mēram Vilnim Ķirsim. Vienkārši fantastiski – cilvēks orķestris, bet līdz Dagnijai Lejiņai viņai vēl ir ko augt. Svarīgi atzīmēt, ka kopš brīža, kad Elīna Bīviņa kļuva par „Jaunās vienotības” striķīšu raustītāja Arta Kampara piegulētāju viņai par darbiem vairs nav nācies uztraukties. Viņā kaut kā pēkšņi uzmirdzēja spēja dot dažāda veida padomus. Nevarētu teikt, ka „komunikācijas padomnieces” darbs pie Kozlovska lauztu kaulus, jo būtu grūti atrast otru ministru, kurš mazāk runātu.

  
  

Šis bija pirmais raksts, kurā mēs dārgos lasītājus iepazīstinājām ar mūsu ministru „startēģiskajiem komunikācijas padomniekiem”. Iespējams, mums kā sabiedrībai, vajadzētu šo jautājumu pacelt skaļāk un beigt sponsorēt minsitru privātos PR „speciālistus”. Lai visādas Dagnijas Lejiņas un Elīnas Bīviņas par Sprūda un Kozlovska privātajiem līdzekļiem sniedz savus „stratēģiskos” padomus. Sabiedrībai tie nav vajadzīgi.