Īsa pamācība slepenajās operācijās. Izraēla

Domājat, ka uzspridzināt Hamās kaujiniekus ar peidžeru palīdzību ir kas jauns? Vai pārģērbties par sievieti ir kāds nebijis risinājums, lai tiktu tuvāk ienaidniekam? Izraēlas Izlūkošanas dienests Mossad un Izraēlas bruņoto spēki sarežģītas un brīžiem pat ļoti riskantas operācijas praktizē gadiem ilgi. Jā, viens no to galvenajiem mērķis ir fiziski likvidēt (nogalināt) svarīgus Izraēlas ienaidniekus, taču, neviens nav teicis, ka to reizēm nevar darīt ar… teiksim, stilu. Tā nebūs nekāda “nejauša” izkrišana pa logu vai „sirdstrieka” – viņi parūpēsies, lai viss ir izstrādāts no A līdz Z. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ Mossad reputācija ir tāda, kāda tā ir mūsdienās.

Aicinām ieskatīties dažās no 20. gadsimtā veiktajām operācijām:

Aģents sievietes drēbēs – atriebība par teroraktu 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Minhenē

''Melnā septembra'' komando grupas dalībnieks parādās uz balkona, kur 1972. gada 5. septembrī Minhenē gūstā tika turēti vairāki Izraēlas olimpiskās komandas dalībnieki.

Kādā 1973. gada aprīļa naktī Izraēlas militārās organizācijas Sayeret Matkal vienības komandieri un Mossad aģenti veica reidus vairākos Palestīnas atbrīvošanas organizācijas objektos Beirūtā un Sidonā, Libānas pilsētās. Atriebībā par Minhenes teroraktu, kā rezultātā tika sagūstīti un nogalināti 11 izraēlieši un 1 policists, viņi nogalināja vismaz 20 organizācijas dalībniekus. Galvenie mērķi bija Mohammeds Jusefs al-Najjars, Kamals Advans un Kamals Nasers.

Operācija, tā teikt, bija ar savu odziņu. Visi tās dalībnieki bija pārģērbušies par sievietēm un apņēmības pilni pamatīgi apmulsināt teroristus. Baumo, ka viens no tās dalībniekiem – Ehuds Baraks, bija nopietni gatavojies, jo pirms došanās uz Beirūtu, viņš sievietes tēlā pastaigājās pa Telavivas ielām un it kā bučoja citus “Sayeret Matkal” dalībniekus. Tas tik tā, lai iejustos tēlā, turklāt viņiem netrūka arī stratēģisks slepenais ierocis – granātas krūšturī.

Misija bija vairāk nekā veiksmīga, jo teroristi pat savos murgos nebūtu iedomājušies, ka uz viņiem reiz varētu tēmēt sieviete. Kur nu vēl vairākas.

Atgriezies mājās, Ehuds bija pārāk noguris, lai no sejas notīrītu kosmētiku un pārģērbtos - liels bija viņa dzīvesbiedres pārsteigums, kad no rīta viņa pamodās līdzās kādai nepazīstamai sievietei. Ehuds pēcāk atzinis, ka šī bija viena no visjautrākajām operācijām viņa karjerā.

1999. gadā Ehuds Bakars kļuva par Izraēlas premjerministru.

Liktenīgā zobu pasta

Palestīnas atbrīvošanas organizācijas vadošais dalībnieks un palestīniešu kaujinieks Wadie Haddad lieliski atbilda Izraēlas ienaidnieka profilam. Ne tikai amata nosaukuma dēļ– sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados viņš bija tieši atbildīgs par vairākām civilo lidmašīnu nolaupīšanām, tostarp vienu kā laikā par ķīlniekiem tika sagrābti 106 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija ebreji.

1978. gadā Wadie sāka nomocīt neciešamas vēdergraizes. Viņš zaudēja apetīti un svaru, un tika nogādāts kādā Irākas slimnīcā, kur ārsti mēģināja rast atbildes, lai skaidrotu viņa pēkšņo slimību. Par spīti tam, ka pie darba tika likti labākie speciālisti, cietušā stāvoklis neuzlabojās. Protams, viņi jau sākotnēji bija iedomājušies, ka tā varētu būt smaga saindēšanās, taču nevarēja saprast, kas būtu tās izraisītājs. Ar Austrumvācijas slepenā dienesta “Stasi” palīdzību Wadid nogādāja kādā no tās slimnīcām, taču tas viņa stāvokli neuzlaboja. Viņš lēnām noasiņoja, un ārstiem joprojām nebija nekādu pierādījumu par to, kas šīs ciešanas izraisījis. Nāve bija mokoša un vairāk nekā 2 mēnešus ilga.

Patiesībā, atbilde ir pavisam vienkārša (to zinot) – saindētas zobu pastas tūbiņa, ko viņa uzticīgie palīgi bija pat pamanījušies iepakot līdzi ceļojumam uz Vāciju.

Labas idejas, kas cieš neveiksmi – Khaled Mashal atentāta mēģinājums

Khaled Mashal ir palestīniešu “politiķis” un ievērojama persona Hamās aprindās. Vairākas reizes un arī šobrīd viņš ir tas, kurš pilda teroristiskās organizācijas vadītāja lomu. Tiesa, par Izraēlas mērķi Khaled kļuva krietni senāk. Slepkavības mēģinājums – atbilde uz Hamās sarīkoto teroraktu kādā Jeruzalemes tirgū, notika 1997. gada septembrī.

Nevarētu teikt, ka Mossad bija slikti sagatavojušies. Plāns paredzēja, ka diviem aģentiem jādodas uz Jordāniju un jāpārtver Khaled brīdī, kad viņš mēro īso ceļu no auto uz biroja ēku. Metode? Radoša. Nejauši apsmidzināt Khaled ar indi, kas atrodas sakratītā limonādes bundžiņā. Vienam no aģentiem tas izdevās, bet otrs apstulba, jo nejauša zvana dēļ Khaled apstājās un pagriezās pret abiem vaininiekiem. Apjukums viņus nodeva, un Khaled saprata - tā nav nejaušība.

Khaled nekavējoties tika nogādāts slimnīcā, kur viņa stāvoklis strauji pasliktinājās, bet abus aģentus arestēja policija. Vēl četriem izdevās nokļūt Izraēlas vēstniecībā, ko pēcāk ielenca Jordānijas spēki.

Tā bija krīze. Jordānija Izraēlas rīcību uztvēra kā klaju necieņu – kā gan izraēlieši varēja iedomāties, ka Jordānija ir maza, nevarīga valsts, kuras teritorijā Izraēlas dienesta aģenti var darīt ko vien grib. Paveicās, ka abās pusēs bija cilvēki, kuri spēja notikušo atrisināt sarunu ceļā.

Protams, tā bija izgāšanās un apkaunojums. Ja ar to nepietiek, Mossad bija spiesti atdot vienīgo līdzi paņemto pretindes ampulu, lai Khaled izglābtu.

Eli Cohen – arābs, ebrejs un spiegs

Eli Cohen

Ēģiptē dzimušais Eli, kuru garlaikoja darbs Izraēlas Aizsardzības armijā, vismaz 2 reizes bija mēģinājis kļūt par Mossad aģentu un abās no reizēm tika atraidīts, līdz beidzot nāca īstais brīdis un īstā, dienesta izvēlētā Eli loma. Viņam bija jākļūst par Izraēlas spiegu Sīrijā.

Eli ieguva viltus identitāti – uzņēmējs no Sīrijas, kurš, padzīvojis Argentīnā, izlēmis beidzot doties mājās. Misiju Buenosairesā Eli sāka 1961. gadā – Mossad uzdevumā iepazinās ar arābu diasporas pārstāvjiem un plātījās ar naudu. 1962. gadā viņš pārvācās uz Damasku, kur veidoja kontaktus ar politiķiem, armijniekiem un citām ietekmīgām personām, kā arī rīkoja ballītes, kuru apmeklētāji bija īpaši izmeklēti. Eli ļoti uzmanīgi klausījās viņu sarunās un parūpējās par to, lai vienmēr būtu pieejami gan dzērieni, gan sievietes.

Četru gadu laikā Eli Mossad piegādāja daudz vērtīgas informācijas par Sīrijas pozīcijām un sabotāžas plāniem pret Izraēlu. Uzskata, ka viņa ieguldītās pūles palīdzēja Izraēlai gūt virsroku Ārābu-Izraēlas jeb Sešu dienu karā, kā rezultātā Izraēla ievērojami paplašināja savu teritoriju.

Bez skicēm, fotogrāfijām un sarunu transkriptiem, viens no labākajiem Eli gājieniem bija apmeklēt Golānas augstienes, iegaumēt Sīrijas armijas pozīcijas un lūgt šajā vietā iestādīt kokus, lai Sīrijas karavīriem nebūtu jācieš no karstās saules. Iespējams, tieši šie koki palīdzēja Izraēlas armijai būt precīzai savos trāpījumos.

Eli dubulto dzīvi atklāja 1965. gadā, kad Sīrijas spēki pārtvēra viņa raidītos radio signālus. Viņu apsūdzēja par spiegošanu un piesprieda nāvessodu. Izraēla centās pārliecināt Sīrijas pārstāvjus to neizpildīt. Mēģinājumos mainīt piespriesto soda mēru iesaistījās pāvests un diplomāti, Beļģija, Kanāda un Francija, taču sīriešu griba bija nelokāma.